Polija ierosina Ungārijai pamest ES un NATO, ja tā tur jūtas tik nelaimīga, un izveidot savienību ar Putinu
Poliju tik ļoti nokaitinājusi Ungārijas pastāvīgā sprunguļu likšana Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, kā arī regulārā nostāšanās Krievijas diktatora Vladimira Putina pusē, ka tā ierosinājusi Ungārijai pamest abas organizācijas.
Polijas ārlietu ministra vietnieks Vladislavs Teofils Bartoševskis paudis neizpratni, kādēļ Ungārija vēlas palikt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, pastāvīgi nodarbojoties ar destruktīvu rīcību, jo īpaši kopš Krievijas invāzijas Ukrainā.
“Es tiešām nesaprotu, kādēļ Ungārija vēlas palikt par dalībvalsti organizācijās, kuras tai tik ļoti nepatīk un kuras pret viņu, kā tā uzskata, izturas tik slikti,” viņa teikto citē aģentūra PAP. “Kādēļ gan viņš [Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns — red.] neizveido savienību ar Putinu un dažām citām šī tipa autoritārajām valstīm. Galu galā, ja jūs negribat būt kluba biedrs, jūs vienmēr varat aiziet.”
Sestdien Orbāns uzstājās Rumānijas Tusnadas reģionā, kur dzīvo liels etnisko ungāru īpatsvars, piedaloties savas valdošās “Fidesz” partijas atbalstītāju ikgadējā pasākumā. Tajā viņš vainoja Rietumus, Eiropas Savienību un Poliju nepareizā politikā pret Krieviju un apsūdzēja Varšavu liekulībā. “Poļi nodarbojas ar liekulīgu politiku. Viņi mūs kritizē par mūsu attiecībām ar Krieviju, bet paši turpina biznesu ar Krieviju, izmantojot starpniekus. Nekad vēl neesmu redzējis tādu valsts liekulību,” viņa teikto citēja “Radio Europa Libera Romania”.
Orbāns arī apsūdzējis Poliju par varas balansa izmaiņām Eiropā, vājinot Berlīnes-Parīzes asi par labu Londonas-Varšavas-Kijivas-Skandināvijas-Baltijas valstu asij un šādi vājinot Centrāleiropas valstu “Višegradas grupu”, kuras pamatā esot spēcīgas Vācijas un Krievijas atzīšana.
Bartoševskis atbildēja, ka Polijai nav biznesa ar Krieviju, pretēji premjerministram Orbānam, kurš kļuvis par margināli gan ES, gan NATO. Viņš uzsvēra, ka Orbāna politika ir izteikti vērsta pret ES, Ukrainu un Poliju, bloķējot 2 miljardu zlotu (467 miljonu eiro) ES plānoto atmaksu Polijai par Ukrainai nodoto militāro aprīkojumu.
