Lielbritānijā atrod vairāk nekā 12 tūkstošus līdz šim nezināmu arheoloģisko pieminekļu
Šogad Lielbritānijā atrasti aptuveni 13 tūkstoši iepriekš nezināmu arheoloģisko pieminekļu. To vidū ir bronzas laikmeta kurgāni, romiešu ceļi un pamesti viduslaiku ciemati.
Meklējumus veica civilzinātniskā projekta dalībnieki, analizējot attēlus un fotogrāfijas, kas tapušas, izmantojot Lidar jeb aerolāzerskenēšanas tehnoloģijas (tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai un apstrādei par attālinātiem objektiem, izmantojot aktīvās optiskās sistēmas, kas izmanto gaismas absorbcijas un izkliedes parādības optiski caurspīdīgā telpā - red.). Pētījumi aptvēra vairākus rajonus: Pīka apgabalu, Derbišīru, Rietumjorkšīru un Dienvidjorkšīru, Volingtonu un Dorsetu.
Pētnieki identificējuši 262 iespējamos kurgānus (virs kapa veidots tumuluss, ko bieži raksturo tas, ka tajā ir viens cilvēka ķermenis kopā ar kapu traukiem, ieročiem un zirgiem - red.) un trīs romiešu laiku ceļus. Kopumā atrastas 12 802 senvietas un pieminekļi.
Arheologi plāno veikt lauka izpēti un, domājams, arī vietu atrakšanu. Precīzas koordinātas netiek atklātas, lai izvairītos no nelikumīgiem izrakumiem.
Zinātnieki norādījuši, ka trīs apsekotie reģioni jau cietuši no klimata pārmaiņām. Jaunie dati ļaus plānot mežu atjaunošanas darbus tā, lai tie nekaitētu arheoloģiskajām vērtībām.
Speciālisti arī norādīja, ka daudzi piekrastes pieminekļi varētu izzust jau pēc 30 gadiem jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ. Tāpēc ir svarīgi tos pēc iespējas ātrāk atklāt un iekonservēt, vēsta "The Guardian".
