G7 panākuši progresu, meklējot veidu, kā ar iesaldētajiem krievu aktīviem palīdzēt Ukrainai
G7 valstu finanšu ministri sestdien paziņoja, ka viņi ir panākuši progresu, meklējot veidus, kā izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai palīdzētu Ukrainai.
Radošu, bet juridiski pamatotu risinājumu meklēšana bija galvenais darba kārtības jautājums divu dienu G7 sanāksmē Stresā Itālijas ziemeļos.
"Mēs gūstam panākumus mūsu diskusijās par iespējamiem veidiem, kā Ukrainas labā izmantot ārkārtas peļņu, kas gūta no Krievijas imobilizētajiem valsts aktīviem, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un mūsu attiecīgajām tiesību sistēmām," ministri norādīja noslēguma paziņojuma projektā, ar kuru iepazinās aģentūra AFP.
Viņi cer iepazīstināt G7 valstu vadītājus ar iespējamiem risinājumiem pirms samita, kas 13. un 15. jūnijā notiks Apūlijā, Itālijas dienvidos.
Ministri atkārtoti uzsvēra, ka G7 valstu iesaldētie Krievijas aktīvi "paliks iesaldēti, līdz Krievija samaksās par Ukrainai nodarīto kaitējumu".
G7 ir "apņēmusies turpināt finanšu un ekonomiskās sankcijas, tostarp turpināt vērsties pret Krievijas ieņēmumiem no enerģijas un turpmākajām ieguves iespējām".
"(G7) ir gatava piemērot sankcijas personām un organizācijām, kas palīdz Krievijai iegādāties progresīvus materiālus, tehnoloģijas un iekārtas tās militāri rūpnieciskajai bāzei," teikts paziņojumā.
Apspriestais ASV priekšlikums paredzētu izmantot procentus, ko rada G7 un Eiropas Savienības (ES) iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi 300 miljardu eiro apmērā, izveidojot 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu mehānismu, ko nodrošinātu ar nākotnes procentiem par šiem aktīviem.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība piekrita pieticīgākam plānam, izmantojot procentus no bloka iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kas, pēc tās aplēsēm, varētu radīt līdz trīs miljardiem eiro gadā.
