Maskava izteikusi draudus Lielbritānijai
Aizvadītajās dienās Krievijas draudi civilizētajai pasaulei kļuvuši aizvien intensīvāki. Par beidzamo mērķi kļuvusi Lielbritānija, kurai “Maskava draud ar vardarbīgiem atmaksas triecieniem, ja Ukrainas armija kaujas laukā sāks izmantot Lielbritānijas piegādātos ieročus”.
Jau ziņots, ka 4. maijā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apsolīja "satriecošus atmaksas triecienus", ja notiks uzbrukumi Krimai vai Krimas tiltam. Viņa apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma plānošanā Krimas tiltam ar Rietumu atbalstu. Aprīļa sākumā "The Guardian" ar atsauci uz Ukrainas militāro izlūkdienestu vēstīja, ka Ukraina plāno iznīcināt tiltu šā gada pirmajā pusē. Tomēr nu Maskavas varasiestādes gājušas soli tālāk un izteikušas draudus Eiropas lielvarai Lielbritānijai - "draudot nolīdzināt līdz ar zemi tās militārās bāzes Ukrainā un, iespējams, ne tikai".
Maskava pirmdien, 6. Maijā, paziņoja, ka tā varētu veikt triecienus britu militārajiem objektiem Ukrainā un, iespējams arī ārpus tās, ja Kijivas spēki kaujas laukā izmantos Londonas piegādātās tāla darbības rādiusa raķetes.
Agresorvalsts Ārlietu ministrija paziņoja, ka izsaukusi pie sevis Apvienotās Karalistes vēstnieku Maskavā Naidželu Keisiju un brīdināja viņu, ka Krievijas "atbilde uz Ukrainas triecieniem, izmantojot britu ieročus Krievijas teritorijā, varētu būt jebkurš Apvienotās Karalistes militārais objekts un aprīkojums Ukrainas teritorijā un ārpus tās".
Tāpat svētdien, 5. maijā, Eiropas valstu izlūkdienesti brīdinājuši, ka Krievija gatavo sabotāžas un diversijas aktus visā Eiropā. Izlūkdienesti vēsta, ka "Krievija jau ir sākusi aktīvāk gatavot sprādzienus, dedzināšanas un infrastruktūras bojāšanu Eiropā gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību, un iespējamie upuri civiliedzīvotāju vidū tai nerūp. Iemesls ir tāds, ka Krievija ir sākusi kursu uz pastāvīgu konfliku ar Rietumiem", sacījuši "Financial Times' avoti.
