Šveice uz Ukrainas miera konferenci uzaicinājusi vairāk nekā 160 delegācijas; Krievijas pārstāvju tur nebūs
Šveice uzaicinājusi vairāk nekā 160 delegācijas uz nākamajā mēnesī paredzēto Ukrainas miera konferenci, ceturtdien paziņojusi Šveices Ārlietu ministrija, piebilstot, ka Krievija "šajā posmā" nav starp uzaicinātajiem.
Krievija, kas 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā, ir noraidījusi Šveices rīkoto pasākumu, nodēvējot to par "ASV organizētu sazvērestību". Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nepiedalīsies nekādās sarunās, ja vien Kijiva neatteiksies no teritorijām, ko Krievija pašlaik ir okupējusi. Runa ir par aptuveni 20% no Ukrainas teritorijas.
"Krievija šajā posmā nav uzaicināta," paziņoja Šveices Ārlietu ministrija, tomēr piebilstot, ka Berne "vienmēr ir izrādījusi gatavību uzaicināt Krieviju uz šo samitu".
Tomēr Krievija ir vairākkārt arī publiski paziņojusi, ka tā nav ieinteresēta piedalīties šajā pirmajā samitā. Samits Šveicē ir paredzēts, lai sāktu miera procesu," norādīja ministrija. "Šveice ir pārliecināta, ka Krievijai ir jāiesaistās šajā procesā. Miera process bez Krievijas nav iedomājams."
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Džo Baidena dalība pasākumā pagaidām nav apstiprināta. Nav arī zināms, vai sanāksmē piedalīsies Maskavas galvenā sabiedrotā Ķīna, kas nekad nav nosodījusi Krievijas uzbrukumu Ukrainai un faktiski atbalsta Maskavu.
Konference notiks 15. un 16.jūnijā luksusa kūrortā netālu no Lucernas. Dalībvalstu saraksts tiks publicēts neilgi pirms konferences sākuma, bet tajā būs valstis no visiem kontinentiem, tai skaitā G7, G20 un BRICS grupas dalībvalstis. G7 samits notiks kaimiņvalstī Itālijā no 13. līdz 15.jūnijam.
Uz pasākumu ir uzaicināti arī Vatikāns, Eiropas Savienība (ES), ANO, Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
"Visām valstīm, kas piedalīsies samitā, būtu jāpiedāvā savas idejas un redzējums par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā," norādīja Ārlietu ministrija. Sarunu mērķis ir "veicināt kopīgu izpratni par iespējamo ietvaru šī mērķa sasniegšanai" un "kopīgi definēt ceļvedi, kā iesaistīt abas puses turpmākajā miera procesā", skaidroja Šveice.