Ukraina atklājusi otro fronti — Āfrikā pret "vāgneriešiem"
Krievija jau ilgstoši cenšas nostiprināt ietekmi Āfrikā, tostarp militāri ar algotņu bandas “Vagner” palīdzību. Pretim viņiem stājušās Ukrainas specvienības.
Pēc “Vagner” vadītāja Jevgeņija Prigožina likvidācijas grupējuma darbību Melnajā kontinentā savā ziņā pārņēmusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Lai iegūtu līdzekļus, vāgnerieši sagrābj savā kontrolē dabas bagātību ieguvi un konkrēti zelta raktuves Sudānā, kur turklāt sākuši atbalstīt vietējos kaujiniekus.
Sudānas līderis Abdels Fatahs al Burhans vērsies pēc palīdzības pie Kijivas, raksta “The Wall Street Journal”. Šai Ziemeļāfrikas valstij ir vieni no lielākajiem ieroču krājumiem kontinentā, un al Burhans drīz pēc kara sākuma sācis tos bez lieka trokšņa piegādāt Ukrainai.
Ukraiņi pretim sniedz palīdzību cīņā pret nemierniekiem, kas turklāt ir būtiski, lai grautu Krievijas militārās un ekonomiskās operācijas Āfrikā, it īpaši reģionos, kur rietumvalstis negrib iejaukties.
Ukraiņu virsnieks ar segvārdu Pravda (Taisnība), kurš vada vienu no misijām Sudānā, stāsta: “Nav iespējams uzvarēt Krieviju, karojot uz zemes gabaliņa Ukrainā. Ja viņiem ir zelta atradnes Sudānā, mums tās jāpadara nerentablas.”
“Vagner” saņem izdevīgus līgumus ar pēdējos gados Mali, Nigērā un Burkinafaso varu sagrābušajām militāristu huntām, bet Sudānā pat ar nemierniekiem. Šeit krievi apmāca Ātrās reaģēšanas spēku (RSF) kaujiniekus, kurus pēc tam izmanto raktuvju apsardzei. Tikai 30% Sudānā iegūtā zelta oficiāli reģistrē centrālā banka, un melnā tirgus ieguvums ir 3,67 miljardi eiro gadā, no kā ievērojama daļa tiek krieviem.
Al Burhans nāca pie varas pēc masu protestiem un apvērsuma 2019. un 2021. gadā. Desmitgadēm ilguša pilsoņu kara gaitā Sudānā uzkrājies lērums ieroču, saņemtu vēl no PSRS un daudzām citām valstīm.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs atklāj, ka Kijiva reiz paņēmusi daudz ieroču, tikai maksāja citas valstis. “Viņiem ir plašs sortiments, var atrast visu, no ķīniešu līdz amerikāņu bruņojumam,” teic Budanovs.
Pērn pavasarī RSF uzsāka aktīvu karadarbību pret valdības spēkiem, sākotnēji atteicās no “Vagner” palīdzības, bet vēlāk piekrita. 28. aprīlī vāgnerieši piegādāja ieročus no lielā mērā krievu kontrolētās Centrālāfrikas Republikas, ieskaitot pārnēsājamos zenītraķešu kompleksus. “Vagner” arī sāka Centrālāfrikā vervēt kaujiniekus RSF, kas drīz devās uzbrukumā Sudānas galvaspilsētai Hartūmai. Viņus tomēr izdevās atsist.
Dažas nedēļas pēc al Burhana zvana Ukrainas prezidentam Volodomiram Zelenskim Sudānā ieradās ukraiņu specvienība. Budanovs to nekomentē, vien īsi izsakās: “Mums ir pilna mēroga karš ar Krieviju. Viņiem ir vienības dažādās pasaules malās, un reizēm mēs cenšamies tām tur dot triecienu.”
Ukraiņu rīcībā ir, piemēram, nakts redzamības ierīces, kādu nav sudāniešiem. Viņi apmācījuši valdības spēkus, it īpaši dronu izmantošanā. Pirmajos mēnešos sadursmju ar vāgneriešiem nebija, bet novembrī ieradās jauna specvienība, kas sagūstīja vienu krievu algotni un divus nogalināja. Pēc Pravda vārdiem, likvidēti arī vairāk nekā desmit sudāniešu kaujinieki ar “Vagner” uzšuvēm.
“Sudānā “Vagner” kļuvis par ko līdzīgu franšīzei,” salīdzina Pravda. “Viņi karo, izmantojot vietējos. Iedod viņiem uzšuves, maksā algu un saka: “Tagad tu esi “Vagner”.”
