Krievi plāno apgūt ķīniešu valodu
Kamēr Latvijā Krievijas pilsoņiem valsts valoda bieži šķiet smags apgrūtinājums un pat cilvēktiesību aizskārums, pašā Krievijā daudzi ķērušies pie ķīniešu valodas apguves.
No tiem rossijāņiem, kas šogad sāks apgūt kādu svešvalodu no nulles, 9% plāno mācīties ķīniešu valodu, teikts servisa “Avito. Uslugi” pētījumā. Populārākā gan pagaidām ir angļu valoda (29%), taču ķīniešu valoda apsteidz franču un vācu (pa 4%), itāļu un spāņu (pa 3%) un japāņu (2%).
Dažos reģionos ļoti pieprasīti kļuvuši ķīniešu valodas skolotāji, piemēram, Novosibirskā par 221% vairāk nekā pērn, Rostovā pie Donas par 215%, Habarovskā par 171%.
Visbiežāk par ķīniešu valodas apguvi interesējas tie, kas plāno vai kam jau ir mazais bizness saistībā ar iepirkumiem Ķīnā, norāda Krievijas Tautu draudzības universitātes filoloģijas fakultātes ārzemju valodu katedras docence Margarita Lagutkina. Agrāk interese bijusi raksturīga vairāk pierobežas rajonos, bet tagad jau visā Krievijā.
Krievijas diktatora palīgs zinātnes un izglītības jautājumos Andrejs Fursenko paziņojis par ieceri iekļaut ķīniešu valodu augstskolu programmās. Viņš sludina, ka tā esot viena no pasaules zinātnes valodām, kurā iznāk jau 30% zinātniskās literatūras.
Valsts domē spriež, ka ķīniešu valodu jāiekļauj obligātajā skolu programmā, atsakoties no angļu valodas. Ar tādu ideju klajā nācis drošības un pretkorupcijas komitejas loceklis Sultāns Hamzajevs, bet apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins pērn maijā pat nosauca angļu valodu par mirušu valodu.
