Krievija gatavojas militārai konfrontācijai ar Rietumiem, norāda Igaunija

Arvien vairāk Rietumu amatpersonu ir brīdinājušas par militāriem draudiem no Krievijas valstīm, kas atrodas NATO austrumu flangā, tā aicinot Eiropu gatavoties palielināt bruņošanos.
Igaunijas izlūkdienesta priekšnieks Kaupo Rosins sacīja, ka novērtējuma pamatā ir Krievijas plāni dubultot bruņoto spēku skaitu pie tās robežas ar NATO dalībvalstīm Somiju un Baltijas valstīm Igauniju, Lietuvu un Latviju.

"Krievija ir izvēlējusies ceļu, kas ir ilgtermiņa konfrontācija. Kremlis, iespējams, paredz iespējamo konfliktu ar NATO tuvāko desmit gadu laikā," žurnālistiem sacīja Kaupo Rosins, kad tika publiskots Igaunijas nacionālās drošības draudu ziņojums.

Krievijas militārais uzbrukums ir "ļoti maz ticams" īstermiņā, viņš sacīja - daļēji tāpēc, ka Krievijai ir jāuztur karaspēks Ukrainā.

Igaunija un pārējās Baltijas valstis ir palielinājušas savus militāros izdevumus par vairāk nekā 2% no sava IKP pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, un NATO sabiedrotie ir palielinājuši savu klātbūtni šajās valstīs.

Vācija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara plāno līdz 2027.gadam Lietuvā izvietot 4800 karavīrus, un Rosins norāda, ka NATO un tās sabiedrotie virzās pareizajā virzienā, lai cīnītos pret Krievijas draudiem.

Rosins nesagaida Krievijas izrāvienu Ukrainā pirms tās prezidenta vēlēšanām martā, jo šī mērķa sasniegšanai tai būtu jāmobilizē ievērojami vairāk karavīru.

Runājot par ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa komentāriem, ka viņš neaizstāvētu sabiedrotos, kuri aizsardzībai netērē pietiekami daudz, Rozina sacīja: "Šādi paziņojumi nekad nav noderīgi."

Krievijas spējas nodrošināt munīciju saviem karaspēkiem joprojām ir lielākas par Ukrainas spējām, un, ja Rietumu atbalsts netiks saglabāts vai palielināts, Ukraina, visticamāk, nespēs mainīt situāciju kaujas laukā, viņš piebilda.