Zviedrijā izceļas panika pēc tam, kad aizsardzības amatpersonas izsaka brīdinājumu "gatavoties karam"
Divu augstāko aizsardzības amatpersonu brīdinājums zviedriem gatavoties karam ir izraisījis bažas un apsūdzības panikas celšanā.
Civilās aizsardzības ministrs Karls-Oskars Bohlins aizsardzības konferencē sacīja, ka "Zviedrijā varētu sākties karš".
Viņa vēstījumu pēc tam atbalstīja armijas virspavēlnieks ģenerālis Mikaels Bidens, kurš sacīja, ka visiem zviedriem vajadzētu psiholoģiski sagatavoties šādai iespējai.
Tomēr opozīcijas politiķi iebilda pret šo brīdinājuma toni.
Bijusī premjerministre Magdalēna Andersone Zviedrijas televīzijai sacīja, ka, lai gan drošības situācija ir nopietna, "nav tā, it kā karš būtu tepat aiz durvīm".
Bērnu tiesību aizsardzības organizācija "Bris" paziņoja, ka tās valsts palīdzības dienests parasti nesaņem zvanus par kara iespējamību. Taču šonedēļ ir palielinājies satrauktu zvanu skaits no jauniešiem, kuri bija redzējuši ziņu reportāžas vai ierakstus "TikTok", kuros par to tika runāts.
Neraugoties uz ziņojuma skarbumu, civilās aizsardzības ministra un militārā priekšnieka izteikumi tiek uzskatīti par brīdinājuma signālu.
Pēc vairāk nekā divus gadsimtus ilguša miera Zviedrija ir tikai dažu soļu attālumā no pievienošanās NATO aizsardzības aliansei, gaidot zaļo gaismu no Turcijas parlamenta un pēc tam no Ungārijas.
Virspavēlnieks sacīja, ka viņa piezīmes nav nekas jauns. Pirms mēneša viņš apmeklēja Ukrainas austrumu fronti, un Zviedrija ir viena no valstīm, kas apmāca ukraiņu pilotus. Stokholma esot apsvērusi arī iespēju nosūtīt uz Ukrainu modernus "Gripen" iznīcinātājus.
"Mans mērķis ar šo jautājumu nav satraukt cilvēkus; mans mērķis ir panākt, lai vairāk cilvēku aizdomātos par situāciju un atbildību," ģenerālis Bidens vēlāk sacīja laikrakstam "Aftonbladet".
Somija jau ir pievienojusies NATO, un Krievijas amatpersonas ir norādījušas, ka tā būs "pirmā, kas cietīs", ja spriedze ar NATO saasināsies.