TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pareizticīgo Lieldienās Harkiva saņēmusi vienu no smagākajiem triecieniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Vienā triecienā tika iznīcināta vesela iela": Krievija ar pusotru tonnu smagu sprādzienbīstamu aviācijas bumbu trāpīja Monačinovkas ciemam pie Kupjanskas, vēsta Harkivas apgabala Policijas Galvenās pārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājs.
"An entire street was destroyed in one blow": Russia hit the village of Monachinovka near Kupiansk with a high-explosive aerial bomb weighing one and a half tons, - head of the investigation department of the Main Directorate of Police in the Kharkiv region pic.twitter.com/LdrOhJmYsA
— NEXTA (@nexta_tv) May 6, 2024
Beļģijas Pasta pakalpojumu un telekomunikāciju institūtam ir jākļūst par uzraudzības iestādi, kas regulē saziņas vietni visā ES. Tās uzdevums ir uzraudzīt "Telegram" reakciju uz nelegāla satura izplatību aplikācijā, tostarp aicinājumiem uz vardarbību, nelegālu ieroču un narkotiku kontrabandu, vēsta "De Standaard".
Ja "Telegram" nereaģēs uz lietotāju sūdzībām, regulators varēs uzlikt naudas sodu.
EU wants to start regulating Telegram - De Standaard
— NEXTA (@nexta_tv) May 6, 2024
The Belgian Institute for Postal Services and Telecommunications is to become the supervisory body regulating the messenger throughout the EU. Its task is to monitor Telegram's reaction to the spread of illegal content in the… pic.twitter.com/5HwYJ7uUOQ
Likumu, kas aizliedz "ārvalstu aģentiem" Krievijā piedalīties vēlēšanās un atņem viņiem mandātus, Valsts dome ir pieņēmusi vienbalsīgi un trešajā lasījumā.
The law banning "foreign agents" in Russia from participating in elections and stripping them of their mandates has been adopted by the State Duma at once and in the third reading. Unanimously. pic.twitter.com/4eRStKzcZA
— NEXTA (@nexta_tv) May 6, 2024
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien aicināja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cieši sadarboties ar Eiropu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieņemt godīgus globālās tirdzniecības noteikumus.
Sji svētdien ieradās Parīzē, sākot sešu dienu vizīti Eiropā, kas viņam ir pirmā kopš 2019.gada, un viņam paredzētas arī sarunas Serbijā un Ungārijā. Sji ir paziņojis, ka vēlas panākt mieru Ukrainā, lai gan analītiķi nesagaida būtiskas izmaiņas Ķīnas politikā.
Atklājot trīspusējo sanāksmi, kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Makrons sacīja, ka koordinācija ar Pekinu lielo krīžu, tostarp Ukrainas, jautājumos ir absolūti izšķiroša, un aicināja ieviest taisnīgus noteikumus visiem Eiropas un Ķīnas tirdzniecībā.
Explosions are reported in occupied Mariupol. pic.twitter.com/hTnX5IhoJe
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 6, 2024
Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins sacīja, ka gan Dānija, gan Kanāda ir vienojušās finansēt Ukrainas aizsardzības industrijas tādu ieroču kā bruņumašīnu un bezpilota lidaparātu ražošanu.
Minister for Strategic Industries of Ukraine Oleksandr Kamyshin said that both Denmark and Canada have agreed to finance the production of weapons such as armoured vehicles and UAVs by the Ukrainian defense industry.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 6, 2024
https://t.co/CHbI4kbASi
Krievija drīzumā rīkos mācības, lai palielinātu nestratēģisko kodospēku gatavību veikt kaujas uzdevumus, pirmdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Kā teikts paziņojumā, norādījumu rīkot mācības devis Vladimirs Putins. Ģenerālštābs sācis gatavoties mācībām "ar Dienvidu militārā apgabala raķešu formējumiem, iesaistot aviāciju, kā arī karafloti". Tiek norādīts, ka mācību laikā "tiks veikts pasākumu kopums, lai praktiski atstrādātu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanas un izmantošanas jautājumus".
Ministrijas paziņojumā norādīts, ka tiks atstrādāta šādu ieroču kaujas izmantošana, "lai nodrošinātu Krievijas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbildot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem pret Krievijas Federāciju".
Ukraina ir veikusi visas nepieciešamās reformas un tagad ir "viena soļa attālumā no uzaicinājuma" pievienoties NATO, paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Intervijā Kanādas raidorganizācijai CBC Šmihaļs sacīja, ka Ukraina sagaida, ka NATO valstis pieņems lēmumu par dalības pieteikumu nākamajā alianses samitā Vašingtonā jūlijā.
"Mūsu armija darbojas saskaņā ar NATO standartiem," teica Šmihaļs.
Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) okupētajā Krimā uzbrukusi krievu iebrucēju ātrgaitas kuterim. Uzbrukumam tika izmantots jūras drons "Magura V5", ziņo avoti specdienestos.
Avoti izlūkdienestā ziņo, ka jūras drona "Magura V5" uzbrukums naktī uz 6. maiju notika Uzkajas līča rajonā (Černomorskes rajons).
Veiksmīgo Krievijas jūras spēku ātrgaitas kutera iznīcināšanas operācijas veikusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Vairāk lasi šeit.
Krievija turpina veidot savu ziemeļu grupējumu, kas varētu atkal uzbrukt Ukrainas ziemeļaustrumiem, tostarp Harkivai, tomēr Krievijai pagaidām nav spēku pilsētas sagrābšanai, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.
ISW analītiķi ziņo, ka nesen uz Kurskas apgabalu no frontes līnijas Zaporižjas apgabalā pārvietots bataljons no Pleskavas 76. gaisa desantnieku divīzijas.
Pēc ukraiņu militārā analītiķa Konstantīna Mašovca aprēķiniem, Krievija ziemeļu grupējumā jau ir sapulcinājusi aptuveni 50 000 karavīru: vairāk nekā 31 000 Belgorodas apgabalā, vairāk nekā 10 000 Kurskas apgabalā un vairāk nekā 8000 Brjanskas apgabalā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
