Makrons atvieglos referendumu rīkošanu Francijā; līdz šim tas bijis gandrīz neiespējami
Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas paplašināt to jautājumu loku, par kuriem var balsot referendumā, un atvieglot referendumu izsludināšanu.
Makrons trešdien paziņoja, ka referendumi būtu jāievieš vairākās svarīgās valsts dzīves jomās, bet nepieminēja imigrāciju, par ko konservatīvie un galēji labējie vēlas rīkot referendumu. Vienlaikus Makrons uzsvēra, ka referendumi nevar "iziet ārpus likuma varas" un tiesības uz patvērumu paliek neaizskaramas.
"Konstitūciju nevajadzētu pārskatīt emociju pārņemtiem," sacīja Makrons. Cerot nomierināt drudžaino politisko situāciju, ko uzkurināja viņa nespēja nodrošināt vairākumu pagājušā gada parlamenta vēlēšanās, Makrons arī solīja pārskatīt slieksni tā dēvēto kopīgās iniciatīvas referendumu sasaukšanai.
Pašlaik kopīgās iniciatīvas referendumu sarīkošanai ir nepieciešamas vismaz 185 deputātu vai senatoru balsis un vienas desmitās daļas reģistrēto vēlētāju atbalsts. Šos nosacījumus ir tik grūti izpildīt, ka kopš to ieviešanas 2008.gadā nav noorganizēts neviens šāds referendums.
Makrons sacīja, ka kopīgās iniciatīvas referendumu sarīkošana ir jāvienkāršo. Tomēr viņš piebilda, ka neatcels noteikumu, kas paredz, ka referendumus nevar izsludināt par jautājumiem, par kuriem parlaments ir lēmis iepriekšējā gadā.
Šis noteikums ir liedzis kreisajām partijām organizēt tautas nobalsošanu par Makrona īstenoto pensiju reformu, kas tautā ir ļoti nepopulāra.
Starp pārstāvības demokrātiju parlamentā un referendumu tiešo demokrātiju nevajadzētu būt leģitimitātes sacensībai, norādīja Makrons, brīdinot, ka pretējā gadījumā arī parlaments varētu atcelt referenduma rezultātus. Viņš minēja piemēru, kā Francija 2005.gadā noraidīja plānoto Eiropas Konstitūciju, kuras daudzi elementi vēlāk tika iekļauti Lisabonas līgumā, ko parlaments pieņēma 2007.gadā.
Makrons arī uzsvēra, ka vēlas nostiprināt Francijas konstitūcijā tiesības uz abortiem.
Lai grozītu Francijas konstitūciju, nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums parlamenta apakšpalātā un augšpalātā vai arī apstiprinājums referendumā.
Daži komentētāji un galēji kreisā partija "La France Insoumise" ("Nepakļāvīgā Francija") uzstāj, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai atjaunotu leģitimitāti Šarla de Golla iedibinātajai sistēmai, kas koncentrē varu prezidenta rokās.
