Reaģējot uz vardarbības uzplūdiem, Zviedrijas premjers valsts policijai sola armijas palīdzību

Kristersons sacīja, ka viņš piektdien tiksies ar valsts policijas priekšnieku un armijas virspavēlnieku, "lai noskaidrotu, kā bruņotie spēki var palīdzēt policijai apkarot bandas".

Zviedrijā pēdējos gados notiek asiņaini konflikti starp bandām, kas cīnās par ieroču un narkotiku tirdzniecību, un tie ir izvērsušies par bandu savstarpēju atriebibu.

Daudzdzīvokļu ēkas un citus mājokļus valstī bieži satricina sprādzieni, un publiskās vietās regulāri notiek apšaudes, kas kādreiz notika tikai nelabvēlīgos rajonos.

"Mēs medīsim bandas. Mēs sakausim bandas," Kristersons ceturtdienas vakarā solīja televīzijas uzrunā valsts iedzīvotājiem pēc tam, kad trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā tika nogalināti trīs cilvēki.

18 gadus vecs vīrietis trešdienas vakarā tika nošauts futbola laukumā turīgā Stokholmas piepilsētā. 

Ap pusnakti citā Stokholmas piepilsētā notika apšaude, kurā tika ievainoti divi cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira. Šajā lietā ir aizturēti trīs aizdomās turētie.

Dažas stundas pēc tam sprādzienā pie Upsalas tika nodarīti postījumi pieciem namiem un tika nogalināta 25 gadus veca sieviete, kurai nebija zināmas saistības ar bandām. 

Saskaņā ar Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT apkopotiem datiem septembrī apšaudēs un sprādzienos ir nogalināti 12 cilvēki, un tas kļuvis par nāvīgāko mēnesi pēdējos četros gados.

Viens no nogalinātajiem bija 13 gadus vecs zēns, kura līķis bija pamests mežainā rajonā. Prokurori uzskata, ka viņš kļuvis par bandu vardarbības upuri.

"Aizvien lielāku skaitu bērnu un pilnīgi nevainīgu cilvēku skar šī galējā vardarbība," sacīja Kristersons. "Zviedrija nekad nebija redzējusi ko tādu. Neviena cita valsts Eiropā neredz ko tādu."

Premjers sacīja, ka nopietna organizētā noziedzība pēdējos 10 gados ir pieaugusi "naivuma dēļ". 

"Bezatbildīga imigrācijas politika un neveiksmīga integrācija noveda mūs šeit," sacīja konservatīvās Moderātu partijas līderis Kristersons. 

"Zviedrijas likumdošana nebija paredzēta bandu kariem un karojošiem bērniem. Bet mēs to tagad mainām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka tuvākajās dienās stāsies spēkā likumi, kas ļaus policijai noklausīties bandu telefonsarunas, kā arī tiek plānots pārmeklēt cilvēkus dažos rajonos, noteikt smagākus sodus recidīvistiem un divkāršot sodus par zināmiem noziegumiem.

"Mēs viņus tiesāsim. Ja viņi ir Zviedrijas pilsoņi, tad tiks ieslodzīti uz ilgiem cietumsodiem, bet, ja viņi ir ārzemnieki, tad tiks izraidīti," sacīja Kristersons.

"Mēs izraidīsim ārzemniekus, kuri apgrozās noziedzīgo bandu aprindās, pat ja viņi nav izdarījuši noziegumus," sacīja premjers.

Viņš atzina, ka Zviedrijai arī jāievieš novērošanas kameras sabiedriskās vietās un jābūvē īpaši cietumi pusaudžiem noziedzniekiem.

2022.gadā Zviedrijā tika reģistrēta 391 apšaude, un 62 no tām tika nogalināti cilvēki.