Simtiem tūkstošu cilvēku mobilizācija kaitē Krievijas ekonomikai, norāda britu izlūkdienesti
Simtiem tūkstošu cilvēku mobilizācija karam ar Ukrainu negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku. Visticamāk, ka pirms prezidenta vēlēšanām 2024. gadā jaunas mobilizācijas nebūs, vietnē "X" ziņo Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Ziņojumā norādīts, ka līdz 2023. gada beigām Krievijas militārpersonas plāno savervēt 420 tūkstošus līgumkaravīru. 2023. gada 3. septembrī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka līdz šim ir savervēti 280 tūkstoši karavīru. Šos skaitļus nevar pārbaudīt neatkarīgi.
Iesaukums Krievijā turpina negatīvi ietekmēt tās rūpniecisko darbaspēku, norāda Lielbritānijas izlūkdienesti. Jegora Gaidara Ekonomikas politikas institūts atklāja, ka Krievijas rūpniecības darbaspēka trūkums 2023. gada jūlijā sasniedza jaunu augstāko līmeni - 42%, kas ir par 7% vairāk nekā 2023. gada aprīlī.
Atšķirībā no iesaukšanas citās valstīs Krievija ir veikusi pasākumus, lai saglabātu savu darbaspēku IT nozarē. Tas, iespējams, norāda uz īpaši akūtu trūkumu šajā nozarē pēc tam, kad 2022. gadā Krieviju pameta aptuveni 100 000 IT darbinieku. Tas atbilst 10% no IT sektora darbaspēka.
Konkrēti, 2023. gada 4. septembrī prezidents Putins parakstīja dekrētu, ar kuru IT speciālistiem no 27 uz 30 gadiem tiek palielināts vecums, kas paredzēts, lai atbrīvotu no militārā dienesta. Tas liecina, ka mobilizācija un karaklausība Krievijā ir saasinājusi darbaspēka trūkumu neaizsardzības sektorā.
"Gatavojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 2024. gada martā, Krievijas varas iestādes, visticamāk, centīsies izvairīties no turpmākām nepopulārām mobilizācijām," norādīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
