Vai tikai Dienvidkorejas problēma? Skolotājas pašnāvība aktualizē pedagogu neaizsargātību pret nedisciplinētajiem audzēkņiem un viņu agresīvajiem vecākiem
“Manas krūtis sažņaudzas. Šķiet, ka es kaut kur iekritīšu. Es pat nezinu, kur atrodos,” 5. jūnijā tā savā dienasgrāmatā kāda jauna Dienvidkorejas pamatskolas skolotāja aprakstīja savas sajūtas, ieejot klasē. 3. jūlijā viņa aprakstīja savu izmisumu par darba apstākļiem, ka “vēlas aiziet”. Pēc divām nedēļām kolēģes viņu atrada klases skapī — 23 gadus vecā skolotāja bija izdarījusi pašnāvību.
Pirmdien desmitiem tūkstoši Dienvidkorejas skolotāju sarīkoja streiku, pieprasot labākus darba apstākļus un aizsardzību. Skolotāji sūdzas, ka viņus bieži terorizē audzēkņu vecāki, kuri tiem zvana jebkurā nedēļas dienā vai diennakts laikā, bieži vien pastāvīgi un netaisnīgi sūdzoties par skolotāju rīcību.
Mirušās skolotājas, kuras vārds netiek publiskots, brālēns Paks Dujons sacīja, ka viņa māsīca strādāja skolā tikai nedaudz vairāk par gadu, īstenojot savu bērnības sapni kļūt par skolotāju gluži kā viņas māte. Viņa dievināja bērnus, sacīja Paks. Taču jaunās sievietes mazais miteklis atklāja viņas sapņu profesijas ēnas pusi — zem pirmklasnieku zīmējumiem, kuros bērni pauda, cik ļoti viņi mīl savu skolotāju, atradās kaudze ar bibliotēkas grāmatām par to, kā cīnīties ar depresiju, bet viņas dienasgrāmata atklāja vēl baisāku ainu — dzīves pēdējos mēnešos skolotāja pastāvīgi tika bombardēta ar vecāku sūdzībām. Kādā nesenākā incidentā viens skolnieks ar zīmuli bija savainojis cita bērna galvu, un viņai nācās saskārties ar vecāku neskaitāmiem telefonzvaniem un ziņojumiem, vēsta BBC.
Pēdējo sešu nedēļu laikā desmitiem tūkstošu pedagogu rīkoja protesta akcijas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, apgalvojot, ka baidās tikt nodēvēti par bērnu pāridarītājiem un neuzdrošinās viņus sodīt par pārkāpumiem vai iejaukties bērnu vardarbīgajos konfliktos.
Skolotāji vaino vecākus, ka viņi ļaunprātīgi izmanto 2014. gadā pieņemto bērnu labklājības likumu, kas nosaka automātisku atstādināšanu skolotājiem, kurus apsūdz vardarbībā pret bērniem. Par skolotājiem var iesniegt sūdzības, ja viņi savalda vardarbīgu bērnu, savukārt sabāršanu bieži uzdod par emocionālu vardarbību. Šādu apsūdzību rezultātā skolotāji var pat tikt atlaisti.
Kāds skolotājs saņēma sūdzību pēc tam, kad atteicās izpildīt vecāka lūgumu katru rītu telefoniski pamodināt bērnu. Par citu sūdzējās, kad viņš atņēma kādam zēnam balvu uzlīmes par to, ka viņš ar šķērēm sadūra klases biedru.
28 gadus veca skolotāja, kura piedalās protesta akcijā, stāstīja, ka mēdza domāt par pašnāvību un bija spiesta paņemt triju mēnešu atvaļinājumu pēc divām sevišķi agresīvām sūdzībām. Vienā gadījumā viņa bija palūgusi sevišķi traucējošam skolēnam piecas minūtes tualetē padomāt par savu uzvedību, bet otrā gadījumā par kaušanos viņa paziņoja vainīgā vecākiem. Abos gadījumos skola viņai lika atvainoties.
Cits skolotājs ar 10 gadu stāžu sacīja, ka viņam nācies divreiz paņemt slimības atvaļinājumu, lai tiktu galā ar depresiju un panikas lēkmēm, ko izraisījis skolēnu un viņu vecāku radītais stress. Viņš izteicās, ka vēl pirms četriem gadiem sevišķi nedisciplinētu skolēnu varēja izraidīt no klases vai nostādināt klases aizmugurē, taču tagad vecāki sākuši iesūdzēt skolotājus tiesā par vardarbību pret bērniem, un jo īpaši neciešami izturas tieši pārticīgo ģimeņu pārstāvji.
Sūdzēšanās kultūru Dienvidkorejā veicina saasinātās konkurences sabiedrība, kur praktiski viss ir atkarīgs no akadēmiskajām sekmēm. Skolēni jau no agras bērnības nežēlīgi konkurē viens ar otru par labākām atzīmēm, lai iekļūtu vislabākajās universitātēs. Tradicionālo Korejā bija ļoti spēcīga skolotāju cienīšanas kultūra, taču, kā skaidro speciālisti, valsts straujā ekonomikas izaugsme ļāvusi daudziem vecākiem iegūt ļoti labu izglītību un tas nozīmē, ka viņi uz skolotājiem skatās no augšas uz leju. “Viņi uzskata, ka ir samaksājuši skolotājiem ar saviem nodokļiem. Tas rada ļoti spēcīgu sajūtu, ka viņiem pienākas kaut kas vairāk,” izteicās Seulas Izglītības nacionālās universitātes profesors Kims Bonje.
Izglītības ministrija solījusi novērst gadījumus, kad skolotājus soda par likumīgām izglītojošām darbībām, un uzlabot komunikāciju starp skolotājiem un vecākiem. Valdības plāns paredz, ka skolotājiem tiks garantētas tiesības izraidīt nedisciplinētus skolēnus no klases, kā arī ignorēt vecāku zvanus uz saviem privātajiem numuriem. Mēģinot vērsties pret skolēnu destruktīvo uzvedību, februārī valdība paziņoja, ka ziņas par skolnieku vardarbīgo uzvedību tiks iekļautas viņu universitāšu pieteikumos, taču tas radījis nevēlamu blakusefektu — vecāki sākuši aktīvāk uzmākties skolotājiem, lai panāktu savu atvašu sliktās uzvedības ziņu dzēšanu.
Valdības dati liecina, ka Dienvidkorejā pēdējo sešu gadu laikā pašnāvību izdarīja vairāk nekā simts skolotāju, no kuriem lielākā daļa strādāja tieši pamatskolās. Dienvidkorejā ir vislielākais pašnāvību īpatsvars attīstītajās valstīs, liecina Pasaules Veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) dati — tur rēķinus ar dzīvi noslēdz vairāk nekā 20 cilvēku uz 100 000 iedzīvotājiem.
Skolotāju skaits draudīgi samazinās ne tikai tādēļ, ka skolotāji nolemj šķirties no dzīves, neizturot slodzi un stresu. Vairums vienkārši nolemj meklēt laimi citur. 2023. gada pētījums liecina, ka ar savu darbu ir apmierināta nepilna ceturtdaļa (24%) skolotāju, salīdzinot ar 68% pirmajā aptaujā 2006. gadā. Pērn iespaidīgs vairākums paziņoja, ka apsver iespēju strādāt citā profesijā.
Daudzi uzskata, ka problēma nav tikai klasēs, bet jāreformē visa valsts izglītības sistēma, kā arī sabiedrības sašaurinātais uzskats par sekmēm, lai panākumi netiktu gūti par izpostītu dzīvju cenu.
