Aiz propagandas priekškara: draudzība ar Āfriku un "aizliegtā mīla" ar Ziemeļkoreju
Aizvadītajā nedēļā visnotaļ paredzamajā krievu propagandas stāstā visinteresantākais bija neizstāstītais. Proti, naktī uz svētdienu Maskavas centrs piedzīvoja dronu uzbrukumu - divi bezpilota lidaparāti bojājuši biroja ēkas biznesa rajonā "Moscow-City". Tajā pašā laikā nevienā no svētdienas ziņu izlaidumiem, nevienā no oficiālajiem Krievijas televīzijas kanāliem par to ziņots netika. It kā tādu uzbrukumu vispār nebūtu bijis. Par iemesliem, kādēļ propagandisti izvēlējās to noklusēt, var tikai spekulēt. Piemēram, viena no versijām varētu būt tāda, ka Krievijai vienkārši nav ar ko atbildēt uz notikušo un savā bezspēcībā krievi nav gatavi atzīties. Vēl viena versija - krievu sabiedrībai ir nepieciešamas uzvaras un veiksmes stāsts, nevis kārtējais pazemojums.
Tāpat televīziju svētdienas ziņu izlaidumos nebija ne vārda par to, ka Ukraina sestdien devusi triecienu Čonharas tiltam, kas pāri Sivaša līcim savieno Krievijas okupēto Hersonas apgabala daļu ar Krimu. Protams, ka neviens "vojenkors" ne pušplēsta vārda neminēja par to, ka nedēļas nogalē Krievijas armija Ukrainā zaudējusi 14 tankus, kas ir lielākais diennakts šī tipa kaujas tehnikas zaudējums kopš 10. jūnija.
Tā vien šķiet, ka "atriebības nedēļā", kā krievi sauc Ukrainas ostu infrastruktūras iznīcināšanu, atriebjoties par Krimas tilta sabojāšanu, ziņot par kādām nebūt neveiksmēm propagandistiem šķita neiederīgi.
Galveno ideoloģisko vēstījumu Krievijas sabiedrībai apkopoja raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs: Krievijā krīzes nav, Putinu izolēt nav izdevies, sankcijas pret Krieviju vissmagāk skar Rietumus un Ukraina karu ir zaudējusi. Tā teikt, guliet mierīgi, dārgie biedri.
Vienlaikus teju katrs propagandas raidījums sākas ar skrupulozu uzskaitījumu, kādi zaudējumi ir nodarīti Ukrainas armijai - cik daudz ir bojā gājušie un kādos apjomos ir iznīcināta Rietumu militārā tehnika. Līdztekus tiek vēstīts par Krievijas armijas panākumiem, kuri Rietumu militāro analītiķu skatījumā ir teju nekādi. Par Ukrainas armijas atbrīvotajām teritorijām ziņots netiek, it kā tādu nebūtu.
Kremļa ideoloģiskajos vēstījumos dominēja divi stāsti: pašu krievu versijā teju triumfālais Krievijas Āfrikas samits Sanktpēterburgā un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vizīte Ziemeļkorejā saistībā ar pirms 70 gadiem panākto pamieru Korejas karā, kuru Ziemeļkorejā dēvē par uzvaru.
Krievi lielās ar Āfrikas samitu
Kremļa ideoloģisko vēstījumu atražotāji visu nedēļu centās Krievijas-Āfrikas samitu Pēterburgā iztēlot par milzīgu Krievijas ģeopolitisko panākumu, kas apliecinot, ka Krievija nekādā gadījumā neatrodas starptautiskā izolācijā. Vēl vairāk: uzsvērti tika ziņots, ka "globālie dienvidi, ar to saprotot Āfrikas valstis, pilnībā ir Krievijas pusē". Patiesībā šādi apgalvojumi ir stipri pārspīlēti un visai tālu no patiesības. Laikraksts "The Guardian" vēsta, ka samitu apmeklēja tikai 17 Āfrikas valstu līderi, kas ir samērā niecīgs skaitlis salīdzinājumā ar 43 valstu galvām 2019. gada samitā. Krievu propagandisti, protams, apmeklētāju skaitu krietni pārspīlēja, ziņojot, ka samitā esot pārstāvēti teju 90% Āfrikas valstu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz "The Guardian" jautājumu par niecīgā apmeklētāju skaita iemesliem, norādīja, ka tas skaidrojams ar "absolūti klaju un nekaunīgu ASV, Francijas un citu valstu iejaukšanos ar to diplomātisko pārstāvniecību Āfrikas valstīs starpniecību, mēģinot izdarīt spiedienu uz valstu valdībām, lai novērstu to aktīvu dalību forumā".
Tikmēr pats Putins samitā kārtējo reizi skaidroja, kādēļ Krievija iebruka Ukrainā, runāja par daudzpolāro pasauli, kuru viņš vēlas izveidot kopā ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm. Putins arī samita viesiem klāstīja, ka Krievija vēloties miera sarunas ar Kijivu, taču tās negrib pieļaut nedz Ukraina, nedz tās "Rietumu saimnieki". "Mēs taču nevaram šādas pārrunas uztiept," gaudās Krievijas prezidents.
Savukārt par izbeigto graudu darījumu, kas sāpīgi skar Āfrikas valstis, Putins kārtējo reizi atkārtoja melus, ka lielākā daļa Ukrainas graudu nonākot Rietumvalstīs un Āfrikai teju nekas netiekot. Tā vietā, lai apliecinātu savu labo gribu, Putins solīja bezmaksas Krievijas graudu eksportu uz sešām Āfrikas valstīm. Te gan vietā piebilst, ka ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs jau norādījis, ka "sauja bezmaksas ziedojumu" nespēj kompensēt to dramatisko postu, kādu nodarījusi labības darījuma izbeigšanās.
Krievu propagandisti, runājot par samitu, atkārtoti klāstīja, cik laba ir Krievijas ģeopolitiskā stratēģija, kas esot balstīta uz savstarpēju cieņu un izdevīgumu, kā arī vienlīdzīgu partnerību pretstatā Rietumiem, kurus propagandisti dēvē par "konkistadoru un vergturu pēctečiem", uzsverot, ka ASV vēlas Āfrikas valstis paverdzināt ekonomiski un izlaupīt to bagātības. Dažādi politologi aizrunājās pat tik tālu, ka kā labo piemēru minēja Padomju Savienību, jo tā ekonomiski nekādi nav izmantojusi tā sauktās Varšavas bloka valstis, bet gluži otrādi - sniegusi tām materiālu palīdzību.
Šāda retorika ir absolūti liekulīga un ciniska, jo netiek pieminēts labi zināmais fakts, ka Krievija savas ģeopolitiskās intereses Āfrikā īsteno ar privātā algotņu grupējuma "Vagner" palīdzību, kas Āfrikā sapelnījis miljoniem dolāru. Zīmīgi, ka Kremļa nežēlastībā kritušais un uz Baltkrieviju izsūtītais "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins arī piedalījās samitā, kā arī fotogrāfijās redzams, ka viņš sarokojās ar vairākiem Āfrikas valstu līderiem. Ja Putins ļauj Prigožinam piedalīties šādā pasākumā, tas tikai nozīmē vienu - "Vagner" vēl joprojām ir atvēlēta nozīmīga loma Krievijas interešu īstenošanā šajā reģionā. Lai arī Krievija klāsta, cik nekaunīgi ASV savu interešu vārdā ir sarīkojusi vairākus valstu apvērsumus, tajā pašā laikā vairākos "Telegram" kanālos, kas saistīti ar "Vagner", tiek minēts, ka grupējums piedalījies nesenajā valsts apvērsuma sarīkošanā Nigērā. Vagnerieši un oficiālā propaganda gan Nigēras valsts apvērsumu pasniedz kā "atbrīvošanos no Rietumu kolonizatoriem". Jāpiebilst, ka Nigērā Krievijai ir savas ekonomiskās intereses, jo šajā valstī ir ārkārtīgi lielas urāna atradnes.
Starptautiskā prese, vēstījot par samitu, līdztekus zemajam dalībnieku skaitam, min to, ka vairāku Āfrikas valstu līderi visai "dusmīgā toņkārtā" esot runājuši par labības darījuma izbeigšanos. "The Guardian" atsaucas uz Kenijas Ārlietu ministrijas vadoša darbinieka tvītu, kurā teikts: "Krievijas lēmums izstāties no Melnās jūras graudu iniciatīvas ir dūriens mugurā globālajām pārtikas nodrošinājuma cenām un nesamērīgi ietekmē Āfrikas raga valstis, kuras jau ir skāris sausums."
"The Guardian" arī vēsta, ka vairāki Āfrikas līderi, piemēram, Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa, ieradušies samitā, lai censtos atdzīvināt miera iniciatīvu, ko viņi iepriekš ir iesnieguši gan Putinam, gan Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
"Mēs esam redzējuši, ka Āfrikas valstu vadītāji ieņem daudz publiskāku nostāju, mēģinot izvirzīt iespējamos miera plānus," laikrakstam atzina Vašingtonā bāzētās domnīcas "CSIS" Āfrikas programmas vecākais līdzstrādnieks Kamerons Hadsons, atzīmējot nopietno ekonomisko spiedienu uz Āfrikas valstīm, ko izraisījis karš un sankcijas. Vienlaikus, lai arī Āfrikas valstis ir nobažījušās par Krievijas izstāšanos no labības darījuma, tomēr, kā uzsver Hadsons, Krievijai Āfrikā ir savas priekšrocības, attēlojot Maskavu kā antiimperiālistisku spēku, kas pretojas Rietumu koloniālismam.
"Ja Vladimirs Putins cerēja uz lielu atbalsta izrādi savā Krievijas un Āfrikas samitā, viņu atkal paklupināja viņa paša iedomīgā pārliecība," secina laikraksts.
Draudzēsies ar Ziemeļkoreju
Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu. Šis teiciens ir pilnībā attiecināms uz Krieviju, kas par savu lielāko draugu ir atzinusi starptautiskā izolācijā esošo, bargām sankcijām ANO līmenī pakļauto Ziemeļkoreju. Pagājušajā nedēļā šajā valstī vizītē ieradās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Šoigu, lai atzīmētu 70.gadskārtu kopš "uzvaras" Korejas karā. Šoigu pauda, ka Ziemeļkoreja esot viena no varenākajām militārajām lielvalstīm pasaulē un Krievija militārajā jomā ar to vēloties sadarboties, lasi: iepirkt bruņojumu.
Ziemeļkorejas līderi Šoigu arī izrādīja ballistiskās raķetes, kuras ir aizliegtas ar ANO Drošības padomes lēmumu. Ciniskākais ir tas, ka Krievija ir minētās padomes locekle un balsoja par lēmumu aizliegt Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes. Tagad propagandisti visi kā viens dēvē ANO noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju par absurdām un uzsver, ka esot jāatrod veids, kā leģitīmi Krievijai izstāties no šīs sankciju programmas. Kremli nevienā brīdī nemulsina tas, ka sankcijas pret Ziemeļkoreju nav noteikuši tikai Rietumi, bet tās noteiktas ANO Drošības padomes līmenī, kuras pastāvīgā locekle vēl joprojām ir arī Krievija.
Propagandisti stāsta, ka Krievijai, pret kuru karojot vairāk nekā 50 valstis, nekādā gadījumā nevajadzētu kautrēties par militāru sadarbību ar Ziemeļkoreju un potenciālu ieroču iepirkšanu. Kremļa ideoloģisko vēstnešu skatījumā Ziemeļkoreja esot lieliska valsts, pret kuru noteiktas sankcijas tikai tādēļ, ka šī valsts pretojas ASV spiedienam un nevēlas padoties Vašingtonas virskundzībai. Krievija un Ziemeļkoreja varot sadarboties, lai pretstāvētu ASV hegemonijai, apgalvo Maskava. Propagandistu skatījumā ASV pasludinātā līderība esot vienādojama ar Hitlera teikto par pasaules virskundzību.
Līdz ar to izskatās, ka tik daudz piesaukto daudzpolāro pasauli, kas būšot daudz taisnīgāka par pašreizējo vienpolāro pasauli, kur valdot ASV hegemonija, grasās veidot Krievija kopā ar citiem diktatoriskiem režīmiem un saviem satelītiem Āfrikā un Latīņamerikā. Šīs valstis vienojot kopīga ideoloģija un tradicionālās vērtības, ar to saprotot neiecietību pret citādi domājošajiem un to vajāšanu, ieskaitot seksuālās un reliģiskās minoritātes.
