Āfrikas līderi nav rāvušies ciemos pie Putina
Kaut arī Krievija cenšas iegūt Āfrikas atbalstu, divas trešdaļas šā kontinenta valstu līderu atteikušies braukt uz diktatora Vladimira Putina rīkoto samitu.
Krievijas diplomātija tagad orientējas uz Ķīnu, Ziemeļkoreju, Irānu, Latīņameriku un it īpaši Āfriku. Tomēr no 54 Āfrikas valstīm 38 nesūtīja savus līderus uz minēto samitu Pēterburgā 27.–28. jūlijā.
Prezidentu līmenī pārstāvētas 17 valstis, vēl desmit atsūtīja premjerministrus, 17 – vicepremjerus un ministrus, piecas – tikai vēstniekus un piecas atteicās piedalīties. Ielūgumi bija nosūtīti visām Āfrikas valstīm.
28. jūlijā plānota Putins uzstāšanās, vēstot par “jauno pasaules kārtību”, balstītu uz “daudzpolaritāti un vienlīdzību” – dīvaini formulējumi, zinot, ka Krievijas pieeja balstās agresijā un 19. gadsimta uzskatā, “kam spēks, tam tiesības”.
Vēl 2019. gadā līdzīgā samitā neviena valsts neatteica dalību, un 45 pārstāvēja prezidenti un premjeri (šogad 27). Pirms četriem gadiem Putins solīja afrikāņiem divkāršu tirdzniecības apjoma pieaugumu, līdz 40 miljardiem dolāru, bet tā vietā ir kritums līdz 18 miljardiem.
Krievijas daļa no Āfrikā saņemtajām investīcijām ir 1%, un pat Maurīcijas sala iegulda vairāk. Lielāks Krievijas devums ir nevis jauni uzņēmumi, bet vēlme pārdot ieročus un iefiltrēt “Vagner” bandas kaujiniekus, lai pārņemtu zelta, dimantu un citu dārgumu raktuves.
“Africa Center for Strategic Studies” pētījumu un stratēģiskās komunikācijas programmas direktors Džozefs Sigls norāda, ka, pēc nesenām aptaujām, Krievija reti gūst atbalstu, lielāku par trešdaļu afrikāņu. “Krievija ir “populāra” galvenokārt elites vidū, kas gūst labumu no krievu klātbūtnes. Āfrikas pilsoņu pamatdaļa skeptiski izturas pret Putinu un Krieviju,” teic Sigls.
Krievijas prestižu Āfrikā neceļ arī Maskavas izstāšanās no Ukrainas graudu līgumu tieši pirms samita. Ēģipte pauda neapmierinātību, bet Kenijas ārlietu ministrs to nosauca par “naža dūrienu pārtikas drošības mugurā”.
