Lietuvas militārajā dienestā vīriešus iesauks pēc nejaušības principa
Lietuvas Seims ceturtdien īpašas steidzamības kārtā pieņēmis prezidentes Daļas Grībauskaites vadītās Valsts aizsardzības padomes un valdības iesniegto likumu par daļēju obligātā karadienesta atjaunošanu, kas paver iespēju piecu gadu laikā ik gadus uz deviņiem mēnešiem iesaukt dienestā 3000 līdz 3500 cilvēkus.
Par to balsojuši 112 Seima deputāti, pret - trīs, bet pieci parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies. Grozījumi pieņemti bez garām diskusijām, un par tiem balsojušas pat tās parlamenta frakcijas, kas šai jautājumā izteikušas konkrētus iebildumus. Paziņojot balsošanas rezultātus, deputāti tos sveikuši ar aplausiem.
"Gribu pateikties Valsts aizsardzības padomei par principiālu un pareizu lēmumu. Tas pieņemts ne jau iespējamā kara dēļ. Ar šo soli mēs sakām visai pasaulei, ka spējam atvairīt iespējamo agresoru, ka esam droši sabiedrotie NATO valstīm, ka gatavojam savas karaspēka rezerves," sacījusi opozīcijā esošās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu deputāte, bijusī aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene.
Šo lēmumu jau apsveikusi arī prezidente, uzsverot, ka tas ir ļoti svarīgs un vajadzīgs.
Vienlaikus Seims pieņēmis lēmumu uzdot valdībai jau līdz 1.maijam izstrādāt un iesniegt parlamentam likumprojektu paketi par iesaukšanas kārtības pilnveidošanu un dažādām sociālajām garantijām iesaucamajiem, ieskaitot darba vietas saglabāšanu, kompensācijas darba devējiem, studiju maksas segšanu un citiem jautājumiem.
Iesaucamos domāts izraudzīt nejaušas atlases kārtībā. Šo procesu uzraudzītu īpaši izveidota komisija. Priekšroka tiks dota brīvprātīgajiem, un tikai tad, ja viņu nepietiks, sāksies obligātais iesaukums.
Kopš Lietuva 2008.gadā atteicās no obligātā karadienesta, likumā par Bruņoto spēku principiālo struktūru un maksimālo karavīru skaitu ailītē "iesaucamie" ik gadus tika ierakstīta nulle, bet tagad šai ailītē parādīsies skaitļi "3000 līdz 3500". Kopējais karavīru skaits šajā likumā noteikts robežās no 16 840 līdz 21 960.
Valdība lēsusi, ka jaunā likuma īstenošanai no valsts budžeta būs vajadzīgi 20 miljoni eiro. Aizsardzības sistēmā šāda nauda ir, jo šogad tai papildus piešķirti aptuveni 100 miljoni eiro.
Kā Seima plenārsēdē norādījis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, Valsts aizsardzības padomes lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju ar armijas komplektācijas līmeni un pašreizējo ģeopolitisko stāvokli. Likumā paredzēto iesaucamo skaitu viņš atzinis par pietiekamu, piebilstot, ka līdz ar iesaukumu atsākšanu tiktu samazinātas militārās pamatapmācības.
Ministrs atzīmējis, ka jaunajā likumā noteikts tikai iesaucamo skaits, bet nav reglamentēta nedz iesaukšanas kārtība, nedz sociālās garantijas iesaucamajiem, taču tā pieņemšana paver iespēju izskatīt arī šos un citus jautājumus. Viņš piebildis, ka Seima frakcijām līdz vasaras nogalē paredzētajam iesaukumam jāapkopo visi priekšlikumi un jāatrod labākais risinājums.
Oleks arī uzsvēris, ka iesaukumam jānotiek pēc iespējas atklāti un sabiedrībai pieņemamā veidā. Viņaprāt, par racionālu uzskatāms priekšlikums iesaukt jauniešus no 19 gadu vecuma, kas vēl nav iestājušies augstskolā un izlēmuši, ko darīt tālāk un vai nedoties projām no valsts. Izteikts ierosinājums piedāvāt dienestu tiem, kuri beiguši mācības un nonākuši Darba biržas uzskaitē.
Viņaprāt, nav vajadzības iesaukt cilvēkus ar augstāko izglītību, kuri sasnieguši jau 37-38 gadu vecumu. "Vajadzības gadījumā varam citā kārtībā uzaicināt profesionālus ārstus vai inženierus, bet ne jau iesaukt viņus kopā ar deviņpadsmitgadīgajiem," piebildis ministrs.
Valdošā Darba partijas frakcija jau ierosinājusi Seimam vairākus likuma grozījumus, kas cita starpā arī paredz, ka bankām jānodrošina iesauktajiem jauniešiem atvieglojumi kredītu un procentu nomaksā.
LETA / Foto: EPA/LETA
