Eirovīzija kļuvusi par iedvesmu Ukrainas karavīriem no LGBT kopienas

"Man nācās iet divus kilometrus spēcīgā apšaudē dubļos, lietū, naktī - ar mīnmetēju un visu ekipējumu, kas bija ārkārtīgi smags. Tas pārsniedza manas fiziskās spējas. Es šaubos, vai es to varētu piedzīvot vēlreiz."

Tāda ir realitāte Antoņinai, kura sevi identificē kā nebināru personu un kura kopā ar savu partneri Oleksandru pieņēma lēmumu pamest savu teātra režisora dzīvi Kijivā un cīnīties Ukrainas armijā. "Cita pasaule" - tā to raksturo Oleksandrs.

Šo soli viņi spēra drīz pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija iebruka Ukrainā. 

Viņu darbs ir bijis visdažādākais - no tranšeju rakšanas un izvairīšanās no apšaudes līdz 150 karavīru barošanai frontes militārajā ēdnīcā, kas ir visgrūtākais no visiem darbiem, viņi cenšas jokot. Viņiem arī no nulles bija jāmācās, kā lietot mīnmetējus arī garajā un bargajā ziemā.

Eirovīzija viņiem ir kā milzīgs atvieglojums un kaut kas priecīgs dzīvē.

"Tas ir ļoti svarīgs vēstījums, ka Eiropa mūs atbalsta," skaidro Antoņina. "Un cilvēkiem, kas aizsargā Ukrainu ar ieročiem rokās, tas ir ļoti svarīgi."

Abiem karavīriem ir jaukas atmiņas par Kalush Orchestra triumfu, 2022. gadā Ukrainai uzvarot Eirovīzijā. Līdz tam ikdienā nācās slēpties bumbu patvertnēs. "Tas bija kā brīnums, ka Kalush bija iespēja godam pārstāvēt Ukrainu," saka Oleksandrs. "Es domāju: "Ak, mans Dievs, mēs uzvarējām Eirovīzijā, mēs uzvarēsim šajā karā!" viņš smejas.

"Tas bija ļoti emocionāli," piebilst Antoņina, kura stāsta, ka palikusi "bez vārdiem".

Pagriežoties ar plecu pret kameru, Oleksandrs rāda varavīksnes nozīmīti, kas noteikti izceļas uz viņa militārā formastērpa zaļganpelēkās krāsas. Un abi valkā vēl vienu, diskrētāku nozīmīti armijas krāsās. No tās raugās vienradža galva. Tā ir kļuvusi par LGBT militārā dienesta emblēmu Ukrainā. "Jo daudzi cilvēki teica, ka armijā nav geju," Oleksandrs smaida.