“Gribēja mani par frontes sievu!” Kā krievu mediķe Ukrainā izvairījās no pulkveža seksuālas uzmācības, un kāds bija sods

Viņa ir viena no aptuveni 40 000 sieviešu, kas dien Krievijas bruņotajos spēkos. Daudzas no šīm sievietēm armijas sastāvā strādā medicīniskos amatos.

Uzmanības apliecinājumi

Margarita, strādājot par mediķi Ukrainā, sacīja, ka viņa pati piedzīvoja smagu seksuālu uzmākšanos un bija lieciniece vajāšanai, uzbrukumiem un citiem noziegumiem pret kopā ar viņu dienējošām sievietēm. Viņai arī stāstīja par incidentiem, kuros virsnieki draudēja un ļaunprātīgi izmantoja karavīrus, kuri nevēlējās iesaistīties kaujā, un saskārās ar karavīriem, kuri bija sakropļojuši sevi, cenšoties tikt nosūtīti atpakaļ mājās.

Četrdesmit divus gadus vecā Margarita militāro dienestu pameta 2017. gadā pēc 11 gadu radiostacijas dienestā. Viņa apmetās uz dzīvi rietumu pilsētā Belgorodā, taču viņai bija grūtības pielāgoties civilajai dzīvei. 2022. gada vasarā viņa devās uz vietējo militāro biroju pēc dokumenta, kas apliecina pensionēšanās statusu, un viņai tika piedāvāts jauns dienesta līgums medicīnas nodaļā.

Margarita stāsta, ka problēmas sākušās, kad pulkvedis viņu pamanījis Novosmolino militārajā bāzē Ņižņijnovgorodas apgabalā. Viņš teica viņai, ka viņa strādās pie viņa tanku divīzijas galvenajā mītnē, bet citi viņu brīdināja: "Pulkvedis skatās uz jums. Jūs droši vien būsiet viņa frontes sieva." Kad viņa jautāja, ko tas nozīmē, viņi viņai atbildēja: "Gatavojot, tīrot un “baudot” viņu", liekot domāt par seksuālām attiecībām.

Lauku jeb frontes sieva

Lauku jeb frontes sievas ir sena tradīcija Krievijas (un iepriekš padomju) bruņotajos spēkos. Otrā pasaules kara laikā sievietes bieži tika piespiestas seksuālām attiecībām vai vienkārši tika izvarotas. Dažas nodibināja attiecības ar vecākajiem virsniekiem, lai pasargātu sevi no izvarošanas. Šādas sievietes bija pazīstamas kā mobilās lauka sievas ("Pohodno-Polevije ženi", militārajā žargonā saīsināts PPZh, vārdu spēle par automātiem - PPSh). Dažām sievietēm grūtniecības iestāšanās bija labs veids, kā izkļūtu no kaujas lauka.

Bargs sods

Margarita atklāja, ka pretojusies pulkveža uzmanības apliecinājumiem gandrīz mēnesi, līdz vienība tika nosūtīta uz kaujas zonu Ukrainā. Kad virsnieks saprata, ka viņa nekļūs par viņa frontes sievu, viņš lika Margaritas dzīvi padarīt par elli.  "Kad mēs ieradāmies frontē, mani beidzot norīkoja medicīnas nodaļā," viņa atcerējās, "tur esošais virsnieks man teica, ka pulkvedis licis mani "bargi sodīt".  Mēnesi dzīvoju ārā. Kamēr visi pārējie bija izmitināti ēkās vai kazarmās, es gulēju uz zemes lauka teltī pie ceļa. Reizēm man arī nedeva pārtikas devas."

Laba pārtika un cigaretes

Margarita sacīja, ka viņas medicīnas nodaļā bija vēl septiņas sievietes vecumā no 23 līdz 38 gadiem. Gandrīz visas septiņas Margaritas kolēģes, pakļaujoties draudu vai elles apstākļu spiedienam, padevās virsniekiem, viņa sacīja. “Viena sieviete padevās jau septembrī," viņa atcerējās, "virsnieki vienkārši viņai teica - tu šim puisim patīc, un tu būsi ar viņu kopā. Viņa arī bija no Belgorodas. Viņa nekad neatgriezās mūsu vienībā." Viņa stāstīja, ka kāds kopīgs paziņa, militārais šoferis, vēlāk stāstījis, ka sieviete esot "pielāgojusies" saviem apstākļiem. "Lielākā daļa meiteņu to darīja," sacīja Margarita. "Viņi nolēma, ka labāk ir dzīvot aizmugurē ar labu pārtiku un daudz cigarešu."

Margarita sacīja, ka viņa "savām acīm" redzējusi, kā viens virsnieks sašāva un smagi ievainoja kādu medicīnas māsu. "Vai viņi bija piedzērušies, vai greizsirdība bija saistīta, es nezinu," viņa sacīja,  "taču viņš mēģināja likt izskatīties, ka to ir izdarījuši ukraiņi, pat savainoja paša roku un teica, ka ir viņu sargājis."

Sašautā sieviete guvusi smagas traumas, un viņai ir veiktas piecas operācijas, lai novērstu virsnieka nodarītos bojājumus.

"Tagad viņa ir atgriezusies mājās Burjatijā, bet šomēnes viņa dosies atpakaļ uz Maskavu, lai veiktu vēl vienu operāciju," sacīja Margarita, piebilstot, ka virsnieks sievieti ir piekāvis vairākas reizes.

Virsnieku “izklaides” kauju zonā

"Viņi gribēja mani salauzt, lai es piekristu pārgulēt ar viņu. Bet es izturēju. Un, kad viņš saprata, ka es nepiekritīšu, viņš mani pārcēla uz artilērijas vienību tuvu frontei. Es domāju, ka es tur nomiršu," atceras Margarita.

Margarita pastāstīja RFE/RL, ka daži karavīri, kurus viņa ārstēja no ievainojumiem, stāstīja, ka viņas virsnieki spīdzinājuši un šāvuši uz karavīriem par atteikšanos piedalīties kaujā. Viņai stāstīja, ka dažos gadījumos karavīri tika turēti kaili žurku apsēstos pagrabos, līdz viņi piekāpās.

Vienā gadījumā virsnieki piespieda šādus karavīrus rakt pašiem savus kapus. "Viņi izraka bedri, un pēc tam bija spiesti tajā apgulties," sacīja Margarita. "Tad citi viņus apraka ar zemi. Pēc tam, kad vīrieši bija gandrīz aprakti, virsnieks akli šāva ar ieroci bedrē. Ikviens, kurš izdzīvoja, izrāpās no šīs bedres pilnīgi traks. Viņiem bija vienalga, kas ar viņiem notiks tālāk."

"Es vienam karavīram jautāju, par ko viņš ir sodīts, un viņš teica, ka neko neatceras," viņa atcerējās. "Viņam bija tik smagi sitieni pa galvu, ka viņš zaudēja samaņu... Viņš bija diezgan sliktā formā... Tādu puišu bija daudz."

Viņa sacīja, ka tikai vissmagāk ievainotie karavīri nosūtīti atpakaļ uz Krieviju ārstēšanai. Pārējie palika Krievijas kontrolētajā teritorijā Ukrainas Doņeckas apgabalā, lai tos varētu ātrāk nosūtīt kaujās.