Krievija - Ķīna: "Draudzība ar cilpu kaklā"

ASV varas iestādes paziņojušas sabiedrotajiem, ka ir gatavas ieviest sankcijas pret Pekinu, ja tā sniegs militāru palīdzību Maskavai, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo "Reuters". Pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, 

Iepriekš ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka Ķīna apsver iespēju piegādāt ieročus Krievijai.

Bet pēc vācu izdevuma "Der Spiegel" datiem, Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji risina sarunas ar Ķīnas bezpilotu ražotāju par dronu-kamikadzes piegādēm. Pirmā simts dronu partija Krievijā varētu nonākt jau šā gada aprīlī. Amerikas Kara izpētes institūta eksperti neizslēdz, ka Pekina iecerējusi apiet Rietumu sankcijas ar Baltkrievijas starpniecību.

"Pekina tur Krieviju pavadā"

Vienīgais, ko Krievija ir ieguvusi no kara Ukrainā, ir absolūta atkarība no Ķīnas, uzskata ekonomikas apskatnieks un publicists Maksims Blants. Viņaprāt, šādu atkarību Maskava ne no vienas pasaules valsts nekad nav piedzīvojusi.

"Krievija šobrīd ir pilnībā atkarīga no tā, uz kuru pusi pavērsīsies Ķīnas kompartijas Ģenerālā līnija," viņš piebilda. "Un tas nenoliedzami bija Kremļa ārpolitikas rezultāts, ieskaitot kara uzsākšanu Ukrainā."

Krievija jau kļuvusi par Ķīnas izejvielu piedēkli, apgalvo Maksims Blants. Notika tieši tas, no kā vienmēr ļoti baidījās Krievijas "slavofili" (Slavofilija bija 19. gadsimta kustība, kas vēlējās, lai Krievijas impērija tiktu attīstīta, pamatojoties uz vērtībām un institūcijām, kas izriet no Krievijas agrīnās vēstures. Slavofili iebilda pret Rietumeiropas ietekmi Krievijā - aut.), ar to vien starpību, ka Krievija pārtapa nevis Rietumu, bet sava dižā Āzijas kaimiņa izejvielu piedēklī, viņš precizēja: "Tam ir daudzas negatīvas sekas. Sāksim ar to, ka gāzes caurulei (starp Krieviju un Ķīnu) ir ventilis no divām pusēm. Un, ja cauruli slēgs Pekina, tad Krievijai ar savu ogļūdeņražu bagātību nebūs kur likties."

Problēmu padziļina arī tas, ka paralēli pieaug tehnoloģiskā atkarība no Ķīnas, turpināja ekonomists. Viņaprāt, Pekina tajā pašā laikā neizrāda lielu ieinteresētību tehnoloģiju attīstībā Krievijā: "Ķīniešus pilnīgi apmierina Krievijas Federācijas loma tieši kā izejvielu piedēklis. Krievija jau ir zaudējusi Rietumu partnerus, pirmām kārtām tehnoloģiju jomā. Ja vēl arī Ķīna aizies maliņā, tad tas būs pilnīgs sabrukums..."

Šajā kontekstā viegli saskatāma Kremļa politiskā atkarība no Pekinas, konstatēja Maksims Blants.

"Krievijai šobrīd vienkārši nav nekādas alternatīvas Ķīnai. Putins attieksmes ziņā pret Ķīnu pārvēršas par sava veida Lukašenko analogu. Un jebkurā gadījumā Pekina jau ir saņēmusi savās rokās spēcīgākās sviras iedarbībai uz Maskavu. Viss jautājums, kā ķīnieši izmantos savu stāvokli. Pagaidām Pekina Krieviju tur pavadā, kuru, ja vēlas, viegli padarīs vēl īsāku. Vārdu sakot, draudzība ar cilpu kaklā," viņš rezumēja.

Ķīna kļūst Krievijai par "neaizstājamu rūpniecības rezervi"

Pekina vienmēr īsteno savu ekspansionistisko politiku, neatkarīgi no tā, vai tas skar Krieviju vai Centrālāzijas un Āfrikas valstis, pārliecināts pilsonisko iniciatīvu asamblejas "Izvēle" (Centrālāzijas apvienības) vadītājs Murads Kurbanovs. Pēc viņa teiktā, Ķīna nekaro ar ieročiem, bet gan ar naudu.

"Maskavai taču šobrīd ir izveidojusies ļoti smaga ekonomiskā un politiskā situācija," piebilda "Golos Ameriki" sarunu biedrs. "Krievija sankciju dēļ ir zaudējusi visus savus līdzšinējos partnerus un piegādātājus Eiropā, un ne tikai. No turienes viņas centieni apiet sankcijas caur Centrālāziju ar pelēku shēmu palīdzību. Šajos apstākļos Ķīna Krievijai kļūst par neaizstājamu rūpniecības rezervi. Maskava vienkārši ir spiesta sadarboties ar Pekinu."

Savukārt Ķīna vēlas pelnīt naudu no Krievijas, taču baidās no Rietumu sankcijām, spriež Murads Kurbanovs: "Rietumi cīnās par to, lai neviens nesponsorētu agresoru valsti, un Pekina to lieliski saprot. Tādējādi Ķīna ir divējādā stāvoklī, tomēr tik un tā tiecas atbalstīt Krieviju, izdomājot dažādas sadarbības shēmas, apejot sankcijas. Turklāt Pekina darbojas ilgtermiņa politikas ietvaros atšķirībā no Maskavas, kas ir aizņemta vienīgi taktisku uzdevumu risināšanā."

Izmantojot situāciju, Ķīna cenšas nostiprināt savu ietekmi Krievijā, uzskata eksperts. "Tāpēc ir gatava piegādāt čipu un dronu ražošanas iekārtas, rezerves daļas un jebko, lai tikai ievilktu Krieviju savā ietekmes zonā. Un Maskava arvien vairāk ieraujas attiecību virpulī ar Ķīnu, kas vēros "no kalna" notikumu attīstību, gaidot īsto stundu. Savukārt, ja Krievija vājināsies un sāks sadalīties daļās, Pekina ātri izveidos sakarus ar atdalījušos reģionu un pēc tam to palēnām aprīs."

Vienlaikus galvenā problēma ir tā, ka Ķīna un Krievija ir bipolārās pasaules koncepcijas piekritēji. "Tāpēc, no vienas puses, Pekinai ir ārkārtīgi neizdevīgs karš Ukrainā, jo tas negatīvi ietekmē tās eksportu uz Eiropu un Ameriku. Bet no otras – nevar pieļaut zaudējumu sabiedrotā karā, tā tas izjauks izveidojušos līdzsvaru totalitāro režīmu un demokrātisko spēku konfrontācijā. Bet Ķīna, atgādināšu, ir pieradusi spēlēt ilgu laiku, paturot prātā savas intereses," viņš rezumēja.