Jēlas universitātes profesors ieteicis senioriem Japānā veikt masu pašnāvību. Ko viņš ar to domāja?
foto: ZUMAPRESS.com
Ilustratīvs foto
Pasaulē

Jēlas universitātes profesors ieteicis senioriem Japānā veikt masu pašnāvību. Ko viņš ar to domāja?

Jauns.lv

Jēlas universitātes profesors, kurš kā risinājumu Japānas iedzīvotāju novecošanai ierosinājis senioru masveida pašnāvības, jauniešu vidū kļuvis par savdabīgu slavenību, parādoties pat enerģijas dzērienu reklāmā, ziņo "The New York Times".

Jēlas universitātes profesors ieteicis senioriem J...

Zināms, ka Jēlas universitātes ekonomikas docents Jusuke Narita vairākās intervijās un publiskās lekcijās ir iestājies par šo savu pretrunīgi vērtēto Japānas sabiedrības novecošanas risinājumu, ziņo "The New York Times".

Japānā starp visām pasaules valsīm ir lielākais vecāka gadagājuma pilsoņu īpatsvars, turklāt to iedzīvotāju skaits, kas vecāki par 65 gadiem, ir nepārtraukti pieaudzis kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

Pagājušajā mēnesī Japānas premjerministrs Fumio Kišida paziņoja, ka valsts atrodas uz krīzes sliekšņa.

Ieteicis senioriem "harikiri"

Tiešraides intervijā japāņu ziņu raidījumam 2021. gada decembrī 37 gadus vecais Narita sacīja, ka "diezgan skaidrs risinājums" būtu masveida pašnāvību jeb vecāka gadagājuma cilvēku masveida "harakiri" ieviešana. Harakiri [Japānā izplatītāks apzīmējums ir "seppuka"] ir samuraju rituālā pašnāvība, kas vēsturiski ietver sevis uzšķēršanu.

Kad kāds pusaudzis pagājušajā gadā Naritam lika paskaidrot viņa "masu harikiri teoriju", Narita atsaucās uz ainu 2019. gada šausmu filmā "Midsommar", kur vecāka gadagājuma cilvēki tiek nosūtīti mirt pašnāvībā, nolecot no klints.

"Vai tā ir laba lieta vai nē, uz to ir grūti atbildēt," atbildējis Narita. "Tātad, ja jūs domājat, ka tas ir labi, varbūt vajadzētu piestrādāt pie tā, lai izveidotu tādu sabiedrību."

Narita pieminējis arī eitanāziju, par ko politiskajā vidē Japānā šobrīd vienprātības nav, kā piemēru minot savu māti, kuai 19 gadu vecumā konstatēta aneirisma. Rūpēšanās par māti profesoram izmaksājot 100 000 jenu (700 eiro) mēnesī.

Pretrunīgi vērtētā profesora nostāja ir satraukusi vairākus Japānas politikas veidotājus, savukārt kritiķi ir nobažījušies, ka sabiedrība varētu atgriezties pie tādiem uzskatiem, kas 1948. gadā rezultējās ar eigēnikas likumu, raksta "The New York Times". Eigēniskās aizsardzības likums atļāva brīvprātīgu un piespiedu sterilizāciju cilvēkiem ar iedzimtām slimībām, garīgām slimībām un intelektuālās attīstības traucējumiem.

Profesors esot pārprasts - komentāri izrauti no konteksta

Neraugoties uz nelabvēļiem, Narita Japānā guvis lielu piekrišanu jauniešu vidū, kuriem šķiet, ka vecākās paaudzes kavē valsts ekonomisko progresu.

Narita "Twitter" sapulcējis vairāk nekā 550 000 sekotāju, viņš regulāri piedalās japāņu tiešsaistes šovos, ir bijis uz žurnālu vākiem un pat parādījies enerģijas dzērienu reklāmā.

Runājot ar "The New York Times", pats profesors Narita sacīja, ka viņa komentāri lielākoties esot izrauti no konteksta, un viņa uzmanības centrā esot "magnātu" dominēšana Japānas sabiedrībā. Ar sacīto viņš esot domājis centienus izstumt vecāka gadagājuma cilvēkus no vadošajiem amatiem biznesā un politikā.

Viņš arī laikrakstam paskaidroja, ka terminu "masu pašnāvība" un "masu seppuku" lietošana bija paredzēta tikai kā "abstraktas metaforas", piebilstot, ka kopš pagājušā gada pārpratumu dēļ viņš šīs frāzes ir pārtraucis lietot.

Zināms, ka 2013. gadā līdzīgā skandālā iekūlies toreizējais Japānas finanšu ministrs Taro Aso, kurš pateicis, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem Japānā ir "jāpasteidzas un jāmirst", lai paglābtu tautu no medicīniskās aprūpes izmaksām.