Četras dienas zem drupām ar savu jaundzimušo. Izglābtās mātes izmisuma pilnais pieredzes stāsts

Jauns.lv jau vēstīja par brīnumaino gadījumu, kad Turcijā zem drupām dzīva tika atrasta māte ar savu 10 dienas veco jaundzimušo. Abi palīdzību gaidījuši četras dienas.

Nu 33 gadus vecā Nekla Kamuza atklājusi savu izdzīvošanas stāstu raidorganizācijai BBC.

Dzīvību izglābis skapis

Nekla savu otro dēlu pasaulē laida 27. janvārī. Viņa nosauca puisēnu par Jagizu, kas tulkojumā no arābu valodas nozīmē "drosmīgais". 10 dienas vēlāk, plkst. 04.17 pēc vietējā laika, Nekla bija nomodā un baroja dēlu savās mājās Hatajas provincē Turcijas dienvidos. Jau mirkli vēlāk abi tika aprakti zem gruvešu kalniem.

Nekla ar ģimeni dzīvoja modernas piestāvu ēkas otrajā stāvā Samandagas pilsētā. Sieviete stāsta, ka ēka bijusi "jauka", un tajā visi jutušies drošībā.

Tonakt neviens pat nojaust nespēja, ka jau drīzumā šo teritoriju izpostīs zemestrīce, sagraujot tūkstošiem ēku un laupot cilvēkiem pašu dārgāko.

"Kad sākās zemestrīce, es gribēju iet pie sava vīra, kurš atradās otrā istabā, un viņš gribēja darīt to pašu," viņa stāsta. "Bet, kad viņš mēģināja nākt pie manis ar mūsu otru dēlu, viņiem uzkrita drēbju skapis, un viņi nespēja pakustēties."

"Zemestrīcei kļūstot atvien stiprākai, sagruva siena, visa istaba drebēja, māja "staigāja". Kad viss beidzās, es neaptvēru, ka esmu jau vienu stāvu zemāk. Saucu viņu vārdus, bet atbildes nebija," stāsta sieviete.

Nekla attapās guļus stāvoklī, joprojām rokās turot savu jaundzimušo. Blakus abiem bija apgāzies skapis, kas izglābis viņu dzīvību, neļaujot abus saspiest betona plāksnei. Sieviete ar zīdaini šādā pozā nogulēja gandrīz četras dienas.

Pirmā diena

Guļot savā pidžamā zem gruvešiem, Nekla nespēja saskatīt neko citu, kā vien piķa melnu tumsu. Lai noskaidrotu, kas noticis, bija jāpaļaujas uz citām maņām. 

Mātei par atvieglojumu viņa uzreiz sapratusi, ka Jagizs joprojām ir dzīvs un elpo. 

Putekļu dēļ sākumā elpošana bijusi apgrūtināta, bet pēc tam, kad panika un pirmais šoks pārgājis, kļuvis vieglāk. Nekla stāsta, ka gruvešos bijis silti. 

Viņa jutusi, ka zem viņas, iespējams, ir bērnu rotaļlietas, tomēr viņa nespēja pakustēties, lai to pārbaudītu vai kaut kā iekārtotos ērtāk. Izņemot drēbju skapi, jaundzimušā dēla maigo ādu un apģērbu, ko viņi valkāja, viņa juta tikai betonu un drupas.

Tālumā viņa spēja sadzirdēt balsis. Viņa centās kliegt pēc palīdzības un ar rokām sist pa drēbju skapi.

"Vai tur ir kāds? Vai kāds mani dzird?" viņa saukusi.

Nevienam sievieti nesadzirdot, viņai radies cits plāns. Nekla vākusi gruvešus un situsi ar tiem pret drēbju skapi, cerot, ka troksnis būs skaļāks. Betona plāksni virs sevis viņa nav aiztikusi, baidoties, ka tā var sadrupt.

Pirmajā dienā sievietes saucienus pēc palīdzības neviens nesadzirdēja. "Es biju pārbijusies," viņa stāsta.

Dzīve drupās

Tumsā zem drupām Nekla zaudējusi laika izjūtu. 

"Tu plāno daudz ko, kad dzīvē ienāk jauns bērns, bet tad pēkšņi... tu esi zem drupām," atceras Nekla.

Sieviete sapratusi, ka nedrīkst padoties un viņai jārūpējas par mazo Jagizu. Veiksmīgā kārtā viņa joprojām spējusi mazuli pabarot ar krūti.

Viņai pašai nebija ne ūdens, ne pārtikas, kam viņa varētu piekļūt. Izmisumā viņa neveiksmīgi mēģinājusi dzert arī pati savu mātes pienu.

Virs galvas Nekla jutusi urbju vibrācijas, soļus un balsis, bet skaņas bijušas tik apslāpētas, ka šķitušas ļoti tālu. Sieviete nolēmusi taupīt enerģiju un klusēt, ja vien trokšņi no ārpuses nekļuva šķietami tuvāki.

Nekla pastāvīgi domāja par savu ģimeni - mazuli uz krūtīm, kā arī savu vīru un dēlu, kuri bija pazuduši kaut kur gruvešos. Viņa uztraucās arī par to, kā citiem mīļajiem klājies zemestrīcē.

Nekla nedomāja, ka viņa jebkad izkļūs no drupām, taču Jagiza klātbūtne deva viņai iemeslu cerēt. Lielāko daļu laika mazulis gulējis, bet, kad pamodies raudot, Nekla klusībā viņu barojusi.

Izglābšanās

Pēc vairāk nekā 90 stundām, kas pavadītas zem drupām, Nekla sadzirdējusi suņu rejas. Viņai šķitis, ka viņa sapņo. Rejām sekojusi balss.

"Vai jums viss kārtībā? Pieklauvē vienreiz, ja jā," atskanējis sauciens. "Kurā dzīvoklī tu dzīvo?"

Nekla bija atrasta.

Glābēji rūpīgi raka drupas, līdz spēja piekļūt sievietei ar mazuli.

Piepeši tumsu bija izgaismojusi lāpa, kas spīdēja viņai acīs.

Kad glābēju komanda no Stambulas pašvaldības ugunsdzēsības departamenta jautāja, cik vecs ir Jagizs, Nekla pat nespēja dot pārliecinošu atbildi. Viņa tikai zināja, ka viņam bija 10 dienas laikā, kad notika zemestrīce.

Pēc tam, kad Jagizs tika nodots glābējiem, Neklu aiznesa uz nestuvēm liela pūļa priekšā. Viņa nespēja atpazīt nevienu seju, kas uz viņu raudzījās.

Nonākusi ātrās palīdzības automašīnā, Nekla cerēja, ka gūs apstiprinājumu tam, ka arī viņas otrs dēls ir dzīvs.

Brīnums bija noticis

Slimnīcā Neklu sagaidījuši radi, kuri pastāstījuši, ka arī viņas vīrs Irfans un trīs gadus vecais dēls Jigits ir izglābti no gruvešiem. Abi bija pārvesti uz citu slimnīcu aptuveni stundas brauciena attālumā, jo bija guvuši nopietnus kāju un pēdu savainojumus.

Brīnumainā kārtā pati Nekla un Jagizs nekādas traumas nebija guvuši. Pēc nogādāšanas slimnīcā abus 24 stundas uzraudzīja ārsti, pēc kā abi drīz vien tika arī izrakstīti.

Māju, kur atgriezties, Neklai vairs nebija, taču kāds ģimenes loceklis viņu aizvedis uz pagaidu telti, kas izgatavota no koka un brezenta. Kopā tur uzturējušies 13 cilvēki - visi zemestrīcē bija zaudējuši savas mājas. Viņi visi atbalsta viens otru, uz nelielas plīts vārot kafiju, spēlējot šahu un daloties savos stāstos.

Nekla joprojām cenšas samierināties ar to, kas ar viņu noticis. Viņa saka, ka ir parādā Jagizam par viņas dzīvības glābšanu. "Es domāju, ka, ja mans mazulis nebūtu bijis pietiekami spēcīgs, lai ar to tiktu galā, es arī nebūtu izdzīvojusi," viņa skaidro.

Neklas vienīgais sapnis šobrīd ir nākotne, kurā viņas dēliem vairs nekad nekas tāds nebūtu jāpārcieš.

"Es esmu ļoti priecīga, ka viņš ir tikko dzimis mazulis, kurš neko neatcerēsies," viņa saka.

Sarunu ar BBC pārtrauc ienākošais video zvans. Nekla pasmaida - viņai piezvanījis Irfans, kurš kopā ar Jigitu māj viņai no slimnīcas gultas. "Sveiks, karavīr, kā tev iet, mans dēls?" Irfans jautā savam jaunākajam dēlam, raugoties ekrānā.

Jauns.lv jau ziņoja, ka jaunākie dati liecina, ka upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 35 000, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā 3581 cilvēks.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 35 224 cilvēkus.