Kara izpētes institūts: Putina neizlēmība demonstrē viņa centienus izvairīties no riska
ASV kara izpētes institūts savā kārtējā kopsavilkumā par notiekošo Ukrainā galveno uzmanību pievērsis Vladimira Putina piesardzīgajai pieejai lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Krievijas sākto karu.
Putina neizlēmība demonstrē viņa centienus izvairīties no riskantiem soļiem, kas var apdraudēt viņa valdīšanu vai novest pie starptautiskas eskalācijas.
Viņa maksimālistiskais un nereālistiskais mērķis - Ukrainas pilnīga iekarošana - prasa riskantus risinājumus, lai būtu kaut neliela iespēja gūt panākumus, uzskata ASV kara izpētes institūta eksperti.
Putins pastāvīgi ignorēja, atlika vai tikai daļēji realizēja nepieciešamos praktiskos lēmumus, kas attiecas uz iebrukumu, vēsta BBC.
Domājams, ka Putins maldīgi pieņēma, ka Krievijas karaspēks varētu piespiest Kijivu kapitulēt bez jebkādiem ievērojamiem militāriem upuriem, un Krievijas iebrukumu uzskatīja par ierobežotu un pieņemamu risku.
Kur tieši eksperti saskata Krievijas prezidenta neizlēmības izpausmes?
- Putins nevēlējās dot pavēli par pilnīgu mobilizāciju pēc vairākām neveiksmīgām uzbrukuma operācijām, kas noplicināja lielāko daļu Krievijas parasto bruņoto spēku.
- Putins ignorēja vairākkārtējos Krievijas nacionālistu aicinājumus 2022. gada maijā mobilizēt rezervistus, pieteikt karu Ukrainai, ieviest Krievijā karastāvokli un modernizēt militārā dienesta iesaukšanas sistēmu.
- Putins droši vien baidījās no negatīvas reakcijas sabiedrībā un tā vietā izmantoja Ukrainā salīdzinoši neefektīvus neregulārus bruņotus formējumus.
- Putins centās saglabāt ierobežota kara šķietamību, lai liela daļa Krievijas sabiedrības paliktu neziņā par Krievijas kara apmēriem Ukrainā.
- No iebrukuma sākuma līdz decembra vidum Putins maz parādījās atklātībā, lai komentētu karadarbību.
- Putins nemēģināja apklusināt lielu Krievijas militārpersonu un sabiedrisko darbinieku grupu, kas atbalstīja viņa militāros mērķus, bet sāka kritizēt Krievijas neizlēmīgo militāro rīcību.
- Putins varēja paziņot par vērienīgāku mobilizāciju nekā pieteiktie 300 000 karavīru, taču droši vien bažījās, ka tas vēl vairāk iedragās viņa popularitāti Krievijas sabiedrībā.
- Putins oficiāli neizsludināja karastāvokli ārpus Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet tā vietā uzdeva šiem reģioniem izveidot tiesisko bāzi, kas nepieciešama Krievijas mobilizācijas atbalstam.
- Putins paļaujas uz "grēkāžiem", kas publiski riskē viņa vietā un uzņemas vainu par Krievijas militārajām neveiksmēm un nepopulāro politiku. Konkrēti, atbildību par karaspēka izvešanu no Hersonas Krievijas propagandisti pārlika bijušajam Krievijas Federācijas bruņoto spēku komandierim Ukrainā armijas ģenerālim Sergejam Surovikinam.
