Hidžābs, burka, parandža jeb - kas ir kas musulmaņu sieviešu garderobē. FOTO
Islāmticīgo sieviešu drēbju skapī nudien viegli apmust - viņu apģērbs, mūsuprāt, šķiet visi vienādi lakati un "paltraki", taču patiesībā katram no modeļiem ir savs nosaukums, nianses, kā arī vieta un laiks, kur ko valkāt. Turklāt modes aspekts valda arī šīs ticības apģērbos. Piedāvājam ieskatu populārākajos musulmaņu sieviešu tērpos, un pazīmes, kā tos atšķirt.
Rietumu pasaulē islāmticīgās sievietes visas šķiet vienādas "sedzacītes", tomēr jāatceras, ka zem audumiem, kas slēpj šo sieviešu formas un aprises, viņas mēdz valkāt skaistas kleitas un izsmalcinātu veļu. Viņas ģērbjas seksīgi; atšķirība vien tā, ka islāmticīgo sieviešu seksualitāti nekad nevarēs redzēt no ārpuses; tā domāta tikai vienam vienīgam vīrietim - savam vīram.
Hidžābs
Hidžābs tulkojumā no arābu valodas nozīmē 'aizkars' un 'apsegt sevi'. Tas faktiski ir lakats, kas apvij galvu un sedz kakla ādu, atstājot redzamu sejas ovālu, taču citā versijā nereti ar to aizsedz arī muti līdz degunam. Hidžābs ir obligāta garderobes prasība islāmticībā esošām sievietēm. Valkājot hidžābu, ar apģērbu jābūt nosegtām arī visām citām ķermeņa daļām, atskaitot delnas un potītes. Mūsdienās sievietes drīkst hidžābu kombinēt ar, piemēram, biksēm, legingiem. Hidžāba valkāšana visātrāk signalizē par personas dzimumu - to valkā sievietes.
Parandža
Tas ir apģērbs - visbiežāk halātveidīgs, - kas nosedz visu augumu tā garumā, ieskaitot arī seju un matus. Parandžām acu zonā ir sietiņš, kas neļauj tās saskatīt; to tradicionāli izgatavo no zirgu sariem. Šo apģērbu valkā visstingrākajās musulmaņu valstīs, piemēram, Afganistānā un Pakistānā, kā arī Tadžikistānā un Uzbekistānā. Parandžas ir visnotaļ smagas - tās gatavotas no blīva vairākkārtīga auduma, kas reizēm izskatās pēc biezas segas uz sievietes stāva. Karstajās zemēs parandžas ekvivalents ir burka (sk.zemāk).
Čadra
Čadras audums sedz visu ķermeni no galvas līdz kājām, atstājot atklātu sejas zonu. Islāmticīgās sievietes čadru mājās parasti novelk, tas ir ielas apģērbs, kurš, atšķirībā no citiem apģērbu veidiem, nesatur aizdares elementus - nedz pogas, nedz āķīšus. Visbiežāk čadra ir baltā krāsā, taču nereti musulmaņu sievietes izvēlas melnu un zilu čadras krāsu. Čadras piegriezums paredz nosegt arī roku ādu. Piemēram, Irānā likumi vairs nenosaka obligātu čadras valkāšanu, šī apģērba paveida izvēle ir pašu sieviešu brīva izvēle. Mūsdienās islāmticīgās meitenes čadru uzskata par tādu kā omīšu stilu, proti, vecmodīgu apģērbu.
Nikābs
Nikābu valkā Saūdi Arābijā, Jemenā, Omānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Somālijā, kā arī Afganistānā, Pakistānā, Sīrijā, Indijā un Bangladešā. Arī atsevišķās Irānas teritorijās. Nikāba valkāšana nav izplatīta šiītiem; to valkā sunnīti. Izšķir divus nikābu veidus - tā dēvēto "gulf style" un "pilno niqab". Pirmais variants nosedz galvu un seju, atstājot spraudziņu acīm, elastīgajam audumam krītot pār krūtīm; "gulf" atstāj atsegtu pakausi. Pilns nikābs no priekšas un aizmugures sedz galvu, skaustu un kaklu līdz pat lāpstiņām. Atšķirībā no lakata, nikābam augšdaļa ir šūta kā "cepure", tālab uzlikta turas stabili. Nikāba dizaini ir daudz un dažādi. Atšķirībā no hidžāba, kas atsedz arī daļu deguna, uzacu un pieres, nikābs nozīmē tikai vienu mazu, šauru horizontālu spraudziņu acīm. Tāpēc to nereti dēvē par "masku".
Burka
Vienlaidus auduma gabals,kas nosedz visu ķermeni un arī acis. Atšķirībā no parandžas, burkas acu siets visbiežāk darināts no auduma diegiem, nevis zirgu sariem, bet pieres daļā iestrādāta stingrāka auduma pīne. Burkas valkā arī Indijā un Izraēlā. Burkas ir sievešu apģērbs, taču atsevišķās islāma valstīs to valkā arī vīrieši. Tām var nebūt raksturīgs askētisms, proti, audums satur izcēlumus, izšuvumus un rišiņas. Tulkojumā no persiešu valodas burka nozīmē 'šķidrauts', 'plīvurs'.
Džilbābs
Visretāk lietotais musulmaņu sieviešu apģērbs, ekvivalents pie mums pazīstamajam pončo vai vienkārši "mantelītim".
Džilbābs apsedz visu torsu, taču ne rokas un seju. Uz galvas tas ir kā kapuce.
Valkājot džilbābu, sievietēm ap kaklu parasti ir šallīte kā stila elements, vienlaikus nosedzot kakla ādu.
Šādi ģērbtas islāmticīgās visbiežāk sastopamas Indonēzijā, kur viņas tādējādi sargā ādu no saules.
Bošija
Reti pielietots dizaina veids. Bošija nozīmē pilnībā nosegtu augumu, taču priekšējā daļa sastāv no caurredzama plīvura - no pieres līdz pat zodam.
Kakla ādu sedz blīvs audums, taču sejas ovāls pilnībā redzams. Bošija slēpj matus un tradicionāli ir melnā krāsā.
Abaija
Visvienkāršākā "kleita" islāmticīgajām. Elementārs tunikas šuvums, ko parasti komplektē ar galvassegām, hidžābiem.
