ES amatpersona: "Nord Stream" cauruļvadu noplūdes nav nejaušība, bet, iespējams, tīša rīcība
Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka šonedēļ notikušās noplūdes no cauruļvadiem "Nord Stream" nav nejaušība, bet, iespējams, tīša rīcība, trešdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
"Jebkurš apzināts Eiropas enerģētikas infrastruktūras traucējums ir absolūti nepieņemams, un tam tiks sniegta spēcīga un vienota atbilde," paziņoja Borels.
Viņš pauda lielas bažas par šīm noplūdēm un aicināja izmeklēt notikušo.
Borels arī norādīja, ka "visa pieejamā informācija liecina, ka šīs noplūdes ir apzinātas darbības rezultāts".
"Mēs atbalstīsim jebkuru izmeklēšanu, kuras mērķis ir iegūt pilnīgu skaidrību par to, kas notika un kāpēc, un veiksim turpmākus pasākumus, lai palielinātu mūsu noturību energoapgādes drošības jomā," paziņoja Borels.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels tviterī norādīja, ka "Nord Stream" cauruļvadu sabotāža acīmredzot ir mēģinājums vēl vairāk destabilizēt energoresursu piegādes Eiropas Savienībai.
Mišels paziņoja, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības.
Dānijas varasiestādes kopumā konstatējušas trīs noplūdes gāzesvados "Nord Stream" un "Nord Stream 2", kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai.
Divas no noplūdēm atrodas "Nord Stream" gāzesvadā uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas Baltijas jūrā, bet vēl viena konstatēta "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no šīs salas.
"Nord Stream" noplūdes atrodas Dānijas un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, bet "Nord Stream 2" noplūde atrodas Dānijas teritoriālajos ūdeņos.
Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas, tāpēc šie incidenti neietekmē gāzes piegādes Eiropai. "Gazprom" septembra sākumā paziņoja, ka gāzesvada "Nord Stream" tehniskās apkopes laikā konstatētas tehniskas problēmas un līdz to novēršanai gāzesvads nestrādās, bet "Nord Stream 2" nav nodots ekspluatācijā.
Novērojumu stacijas Zviedrijā un Dānijā reģistrējušas spēcīgus zemūdens sprādzienus pirms tika atklātas noplūdes no "Nord Stream" gāzes vadiem Baltijas jūrā.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena otrdien paziņoja, ka noplūdes radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā.
Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju noplūžu izraisīšanā.
Zviedrija un Polija ir paziņojušas, ka, visticamāk, notikusi sabotāža, un Varšava pieļauj, ka vainīgā varētu būt Krievija, kas vēlas saasināt karu Ukrainā.
