Japāna vēlas, lai jaunieši vairāk lietotu alkoholu; valstī izsludina ideju konkursu
Japānas valdību skārusi neparasta problēma - jaunieši šajā valstī lieto pārāk maz alkohola.
Kopš pandēmijas sākuma bārus un citas izklaides vieta, kurās tirgo alkoholu, smagi skāruši Covid-19 ierobežojumi. Tas novedis pie tā, ka pasaules trešajā lielākajā ekonomikā būtiski samazinājušies no pārdotā alkohola gūtie ieņēmumi.
Kāds ir valdības risinājums? Izsludināt konkursu, lai atrastu jaunus veidus, kā mudināt jauniešus vairāk dzert.
Valsts nodokļu aģentūras pārraudzītā akcija "Sakē Viva!" aicina dalībniekus iesniegt idejas, kā izmantojot mākslīgo intelektu "jauniešu vidū stimulētu pieprasījumu" pēc alkohola, liecina oficiālā konkursa mājaslapā atrodamā informācija.
"Vietējo alkoholisko dzērienu tirgus sarūk tādu demogrāfisko izmaiņu dēļ kā dzimstības samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās, un dzīvesveida maiņa Covid-19 ietekmes dēļ," teikts mājaslapā, piebilstot, ka konkursa mērķis ir "apelēt pie jaunās paaudzes un atdzīvināt nozari".
Konkursa finālisti tiks aicināti uz ekspertu konsultāciju oktobrī, pirms superfināla novembrī Tokijā. Tomēr ne visiem šī ideja šķiet pieņemama.
"Vai jūs jokojat?" rakstīja kāds "Twitter" lietotājs. "Nelietot alkoholu ir laba lieta!"
Citi norādīja, ka valdībai mudināt jauniešus dzert, ir nepieņemami, un, tāpat kampaņā neesot apsvērti riski veselībai, kā arī ņemti vērā tie cilvēki, kuri cieš no alkoholisma.
Japānas Veselības ministrija iepriekš brīdinājusi par pārmērīgas dzeršanas negatīvo ietekmi. Pagājušā gada paziņojumā savā mājaslapā ministrija pārmērīgu alkohola lietošanu nodēvēja par "milzīgu sociālu problēmu", kas saglabājās, neskatoties uz neseno alkohola patēriņa samazināšanos.
Japāna ārkārtas stāvokli atcēla 2021. gada oktobrī, ļaujot restorāniem atkal pārdot alkoholu un strādāt ilgāk, taču ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ dažviet valstī palika spēkā līdz šā gada martam.
Valsts ekonomiskā atlabšana kopš tā laika ir bijusi lēnāka nekā tika prognozēts. To kavē augošā inflācija, kara Ukrainā ietekme un nesenais Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, kas novedis pie ilgstošiem ierobežojumiem.
