Slovākijas mazpilsētā godina fašista piemiņu
foto: akg-images
Nacistu marionete, Slovākijas fašistu vadonis Jozefs Tiso (pa kreisi) un Trešā Reiha ārlietu ministrs Ribentrops 1940. gadā Zalcburgā, Austrijā.
Pasaulē

Slovākijas mazpilsētā godina fašista piemiņu

Kas Jauns Avīze

Problēmas ar totalitārisma mantojumu ir ne tikai Latvijā. Varīnas pilsētiņas domes deputāti noraidījuši prokuratūras prasību pārdēvēt vienīgo ielu Slovākijā, kas joprojām godina kādreizējā klerikāli fašistiskā režīma vadītāja, katoļu priestera Jozefa Tiso vārdu.

Slovākijas mazpilsētā godina fašista piemiņu...

Par pārdēvēšanu balsoja tikai viens domes deputāts. Tagad šī lieta varētu nonākt tiesā, kamēr dome vēlas rīkot vietējo referendumu. Konflikts ilgst jau labu laiku. Pērn, pamatojoties uz ekstrēmisma apkarošanas likumu, Varīnas deputātiem par atteikšanos mainīt ielas nosaukumu bija izvirzītas apsūdzības, taču vēlāk īpašais prokurors tās atcēla.

Tiso laikā no 1939. līdz 1945. gadam bija pēc toreizējās Čehoslovākijas iznīcināšanas nacistu izveidotās Slovākijas satelītvalsts prezidents. 1945. gadā pēc nacistu padzīšanas viņu notiesāja par valsts nodevību un kara noziegumiem, 1947. gadā Tiso sodīja ar nāvi, pakarot. Neskatoties uz to, galēji labējie un daļa katoļu aprindās viņu joprojām uzskata par varoni.

Tiso vadītā fašistiskā režīma laikā 70 000 līdz 90 000 Slovākijas ebreju, tostarp visas 25 Varīnā dzīvojošās ģimenes, deportēja uz koncentrācijas nometnēm noslepkavošanai. Slovākija bija vienīgā Eiropas valsts Otrā pasaules kara laikā, kas nacistiskajai Vācijai maksāja par atbrīvošanu no ebrejiem.