Pasaulē

“Piepildīju sapni!” Krievu okupants salīdzina sevi ar “Gredzenu Pavēlnieka” varoni un stāsta, kā iedūris ukrainim sirdī nazi

Jauns.lv

Ukrainas drošībnieki Krievijas armijas karavīru telefonsarunas pārtver un publicē regulāri jau teju kopš 24. februāra. Ik pa laikam to saturs īpaši izceļas, šokējot ar to, cik sagrozīts, necilvēcīgs un krimināls ir daudzu Krievijas armijā dienošo domāšanas veids.

“Piepildīju sapni!” Krievu okupants salīdzina sevi...

Iepriekš jau vairākkārt ziņots par krievu karavīru telefonsarunām ar draugiem un tuviniekiem, kuru laikā tie dižojas ar paveikto, tostarp arī marodierismu, izvarošanām un civiliedzīvotāju slepkavošanu.

Latiņu vājprātam, uz kuru ir spējīgi mūsu austrumu kaimiņvalsts militārajā dienestā esošie tautieši, šķiet, paceļ kāda nesen Ukrainas drošības dienesta (UDD) publicēta telefonsaruna.

Tajā krievu karavīrs sarunājas ar savu draudzeni.

Dzīve metro stacijā. Ukraiņi jau vairākus mēnešus tur slēpjas no Krievijas bumbu uzlidojumiem

Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 24. februārī, daudzi ukraiņi patvērumu no okupantu bumbām rod metro stacijā.

“A mēs “ukru” [ukraini] noķērām,” saka karavīrs. “Un... ko ar viņu izdarījāt?” ar interesi vaicā sieviete.

“Nu... daudz ko interesantu. Tagad viņš ir tajā saulē,” paskaidro okupants.

“Nu, h*j ar viņu! Lai būtu,” smejoties reaģē sieviete.

“Es viņam savu cūku kaujamo nazi tieši sirdī iedzinu,” ar lepnumu detaļās ieslīgst viņas Ukrainā karojošais dzīvesbiedrs.

“Koļa, viņi nav vampīri – tas tā nestrādā!” mēģina būt asprātīga sieviete, kura tobrīd domā, ka viņas draugs dūris nazi jau mirušai personai.

“Es tev saku – man ir nazis tāds, ass no abām malām, kā Frodo Baginsam [“Gredzenu Pavēlnieka” varonim],” telefonsarunā skaidro armijnieks.

Putins 9. maija svinībās 2022. gadā

Maskavā 9. maijā notiek svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā ...

Tobrīd viņa draudzenes lamas un nopūtas klausulē liek domāt, ka viņa sapratusi – vīrs ar nazi ir nogalinājis cilvēku, nevis graizījis un spēlējies ar līķi, kas kundzei, cik noprotams, vēl likās smieklīgi.

Te arī laikam jāsecina, ka Krievijas armijnieku dēvēšana par “orkiem” būs vietā, ņemot vērā viņu pašu tieksmi asociēt sevi ar konkrēto Džona Ronalda Rūela Tolkīna literāro darbu.

Turpinājumā sievietes dzīvesbiedrs telefonā sniedz īsu performanci, ar savu balsi dramatiski attēlojot, kā ukraiņu karavīrs lūdzis saglabāt viņa dzīvību un kā krievu okupants, neveltot pat sekundi pārdomām, viņu nodūris.

“Tā es piepildīju savu sapni!” piebilst krievu armijnieks.

“Kādu vēl sapni?” pārjautā sieviete.

“Es taču gribēju šitā nogalināt cilvēku...”, saka viņas dzīvesbiedrs, taču tiek pārtraukts, atskanot turpmākiem lamuvārdiem no sievietes mutes, kura, šķiet, nav īsti mierā ar to, ka no kara mājās nāksies sagaidīt aukstasinīgu slepkavu, dzīvu vai mirušu.