Putins izstājies no "pelēkās zonas". Vai Baltija kļūs par jauna kara arēnu?
"Atšķirība starp partneri un savienības biedru ir pilnīgi skaidra. Nav cita ceļa uz skaidrām drošības garantijām, kā vien garantijas, ko NATO ietvaros sniedz tās statūtu 5. pants," ar šādu paziņojumu Stokholmā nesen nāca klajā Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone, kura uzņēma savu somu kolēģi Sannu Marinu.
5.pants ir zināmākā Ziemeļatlantijas Savienības dokumentu daļa: tā garantē jebkurai valstij, kas ietilpst NATO, gadījumā, ja tai uzbrukts no ārpuses, visu pārējo 29 alianses dalībvalstu palīdzību.
Arvien ticamāk, ka tuvāko mēnešu laikā šo biedru kļūs vairāk. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO kļūst par gandrīz atrisinātu lietu, lai gan punkti uz "i", visticamāk, tiks salikti jūnijā NATO samitā Madridē, raksta "svoboda.org".
Iemesls ir skaidrs: Krievijas iebrukums Ukrainā, kas strauji maina visu Eiropas drošības sistēmu. "Pašlaik viss ir sadalījies tajā, kas bija līdz 24. februārim, un tajā, kas notika pēc tam," saka Zviedrijas valdības vadītāja.
Militārā slimnīca Zaporižjā, kur atgūstas ievainotie ukraiņu karavīri
Somija pagaidām uz NATO virzās daudz ātrāk un pārliecinošāk nekā tās rietumu kaimiņiene. Kā ceturtdien paziņoja Somijas parlamenta ārpolitikas komitejas vadītāja vietnieks, bijušais Somijas ārlietu ministrs Erkki Tuomioja, viņa valsts pieteiksies dalībai NATO "tuvāko nedēļu laikā".
Zviedri ir nedaudz piesardzīgāki. Īpaša parlamentārā komisija, kas nodarbojas ar jautājumu par iestāšanos NATO, strādā pie sava atzinuma – bet pieņēma lēmumu šo darbu pabeigt līdz 13. maijam.
Tā kā starp Helsinkiem un Stokholmu ir izveidota sena un noturīga sadarbība drošības jomā, iespēja, ka Zviedrija šajā atslēgas jautājumā lems citādāk nekā Somija, lielākā daļa analītiķu tiek vērtēta kā neliela.
Ukrainas bēgļu nometne Meksikā. Viņi vēlas nokļūt ASV
Līdzās Meksikas ziemeļu robežai Tihuanā sapulcējušies aptuveni 1700 Ukrainas bēgļu, kas gaida iespēju iekļūt ASV.
Tāpat eksperti saka, ka Krievija sāpīgi reaģē uz divu ziemeļu valstu tuvināšanos NATO (ar Somiju tai ir 1300 km gara robeža).
Aprīļa vidū tika ziņots par Krievijas militārās tehnikas, ieskaitot raķešu iekārtas, pārvietošanos uz Somijas robežu. Krievijas eksprezidents, tagad Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs piedraudējis ar pastāvīgu kodolieroču izvietošanu Baltijas reģionā.
Pēc "American Enterprise Institute" ekspertes, starptautisko attiecību un drošības politikas speciālistes Ziemeļeiropā Elizabetes Bro domām, spriedze Baltijā un tās apkārtnē varētu pieaugt, lai gan atklāta konfrontācija starp Krieviju un rietumvalstīm šajā reģionā joprojām nešķiet īpaši ticama.
Nomērdēti un nežēlīgi nogalināti: okupanti Ukrainā aiz sevis atstāj arī dzīvnieku līķus [Brīdinām - nepatīkami skati!]
Fotogrāfijās un video dokumentēti aizvien vairāk pierādījumu okupantu zvērībām Ukrainā - krievi pastrādā kara noziegumus kā pret civiliedzīvotājiem, tā pret ...
Tomēr karš Ukrainā stipri mainīs spēku samēru Eiropas ziemeļos, uzskata eksperts. Intervijā "Radio Svoboda" Elizabete Bro, divu grāmatu autore par lielvaru rīcību tā dēvētajā "pelēkajā zonā" (kas nozīmē telpu starp karu un pasauli, kurā valstis veic naidīgas darbības dažādās jomās, vienlaikus nepārejot uz atklātu militāru sadursmi), pauž izbrīnu par to, ka Kremlis nolēmis tik krasi saasināt vidi, veicot iebrukumu Ukrainā, kamēr pirms tam diezgan veiksmīgi spieda nepakļāvīgo kaimiņu ar nemilitāriem līdzekļiem.
Elizabete Bro par Krievijas kodolieroču izvietošanas bīstamību reģionā izteicās: "Tie ir diezgan tukši draudi. Ja jums ir kodollādiņi, varat tos izvietot savā teritorijā jebkur, tas ir loģistikas jautājums, ne vairāk.
Starp citu, 2018. gadā Krievija uz laiku nogādāja kodolgalviņas Kaļiņingradas apgabalā. Šajā anklāvā pastāvīgi izvietotas raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas. Pašas šīs kaujas galviņas tur var atkal parādīties jebkurā brīdī. Tas nav nekas jauns. Diez vai tas spēj iebiedēt Somiju, Zviedriju vai NATO."
Krievija ar spārnotajām raķetēm apšauda Odesu; nogalināto vidū 3 mēnešus vecs zīdainis
Bro Kaļiņingradu nodēvējusi par "Krievijas ieroču noliktavu", ko var izmantot draudīgām kustībām kaimiņu – Baltijas valstu vai to pašu Somijas un Zviedrijas – virzienā. Tomēr, no otras puses, šī teritorija ir neaizsargāta, jo tā ir atdalīta no pārējās Krievijas.
Par Krievijas iespējamo agresiju Baltijas reģionā eksperts saka sekojošo: "Krievija ļoti labi prot apdraudēt. Kā redzam tagad Ukrainā, ar reāla kara vešanu tai sanāk mazliet sliktāk...
Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā
Un mēs redzam, ka, neskatoties uz visu savu kādreizējo slavu un draudīgo tēlu, Krievijas armija nav nemaz tik nesagraujams spēks, kāds tā kādam varēja šķist pirms šī kara. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs varam atmest tās iespējas pavisam."
Elizabete Bro aicināja ES dalībvalstis uz vienotību, ko tās demonstrēja pirmajās kara dienās: "Palīdzēt Ukrainai mēs varam tikai kopīgi. Runa ir arī par regulārām bruņojuma piegādēm. Mani īpaši uztrauc Vācijas politika.
Pēc kara sākuma tās politiskā vadība manāmi mainīja savu iepriekš labvēlīgo nostāju pret Maskavu un atturīgo – pret palīdzību Ukrainai, taču tagad tās griba atkal sākusi vājināties. Tas ir faktors, kas izpelnās īpašu uzmanību."
