Smoļenskas aviokatastrofu, kurā bojā gāja toreizējais Polijas prezidents Kačiņskis, izraisīja lidmašīnā paslēpti spridzekļi
2010.gadā notikušo Smoļenskas aviokatastrofu, kurā gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 cilvēki, izraisīja lidmašīnā paslēpti spridzekļi, kas tur, iespējams, ievietoti remonta laikā Krievijā, otrdien paziņojusi Polijas valdības izmeklēšanas komisija.
Lidmašīnā, kas 2010.gada 10.aprīlī ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā nogāzās pie Smoļenskas Krievijā, līdz ar prezidentu Kačiņski zaudēja dzīvību visa Polijas oficiālā delegācija, kurā bija augstākās valsts un armijas amatpersonas.
Nevienprātība attiecībā uz Smoļenskas traģēdijas iemesliem joprojām šķeļ Polijas sabiedrību. Lai gan sākotnēji notikušajā tika vainota gan biezā migla nolaišanās laikā, gan poļu lidotāju vai krievu dispečeru kļūdas, tomēr Polijas valdošā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), ko vada bojāgājušā prezidenta dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis, joprojām uzskata, ka aviokatastrofa nebija nelaimes gadījums. Daļa sabiedrības šo viedokli savukārt uzskata par sazvērestības teoriju.
Oficiālā izmeklēšana pēc katastrofas tika veikta liberālā premjerministra, Jaroslava Kačiņska politiskā pretinieka Donalda Tuska valdības laikā.
Krievija, kas joprojām atsakās nodot Polijai lidmašīnas vraku, kamēr nebūšot beigusi savu izmeklēšanu, kategoriski noraidījusi jebkādu atbildību par katastrofu, vainojot tajā Poliju.
Kā tagad teikts valdības komisijas jaunajā ziņojumā, kas publiskots tās tīmekļa vietnē, "patiesais Smoļenskas katastrofas cēlonis bija divi sprādzieni lidojuma beigās". Dokumentā norādīts, ka uz lidmašīnas atlūzām konstatētas sprāgstvielu pēdas, un pieļauts, ka spridzekļi lidmašīnā varēja tikt ielikti laikā, kad tā atradās remontā Krievijā.
Remonts tika veikts Samarā rūpnīcā "Aviakor", kas piederēja oligarham, toreizējā premjera un tagadējā prezidenta Vladimira Putina draugam Oļegam Deripaskam, norādījuši izmeklētāji.
Ziņojumā izmantoti piesardzīgi formulējumi, versija par spridzekļiem izteikta pieļāvuma formā, paustas norādes, ka tas varēja notikt prezidenta Kačiņska Krievijai nelabvēlīgās politikas dēļ, bet pati katastrofa nav nosaukta par atentātu.
Aizvadītajā svētdienā apritēja divpadsmit gadi kopš Smoļenskas katastrofas. Pieminot šo traģēdiju, Jaroslavs Kačiņskis katastrofu nosauca par uzbrukumu un aicināja "noskaidrot un sodīt tos, kuri pieņēma šādu lēmumu un arī tos, kuri to izpildīja - šeit, Polijā, bet galvenokārt jau Krievijā."
Vienlaikus Polija pieminēja 82.gadadienu kopš Katiņas traģēdijas.
1940.gada pavasarī Padomju Savienības iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru, priesteru un citu intelektuālās elites pārstāvju, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gada 17.septembrī.
