Krievijas vēstnieks Igaunijā izsaukts uz Ārlietu ministriju saistībā ar civiliedzīvotāju slepkavībām Bučā
Igaunijas Ārlietu ministrija pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku Tallinā Vladimiru Ļipajevu, lai paustu viņam asu nosodījumu par Krievijas armijas pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Bučas pilsētā Ukrainā.
Kā norādījis ministrijas vicekanclers Merts Volmers, šie šausminošie vardarbības akti pārkāpj ne tikai starptautiskās tiesības, bet arī pašus cilvēcības pamatprincipus.
"Igaunija vēlreiz aicina Krieviju ievērot ANO Ģenerālās asamblejas 2022.gada 2.marta rezolūciju un 16.marta Starptautiskās tiesas lēmumu un nekavējoties izbeigt karu pret Ukrainas valsti un tautu un izvest savu karaspēku no Ukrainas," uzsvēris Volmers.
"Igaunija vērīgi seko notikumiem Ukrainā un palīdz dokumentēt un izmeklēt savāktos pierādījumus, lai panāktu kara noziedznieku saukšanu pie atbildības par viņu pastrādātajiem noziegumiem."
Kā ziņots, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmdien pavēstījis, ka Latvija sašaurinās diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā.
Kā viņš norādījis mikroblogošanas vietnē "Twitter", par konkrētiem lēmumiem tiks paziņots pēc iekšējo procedūru pabeigšanas.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka valdība nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasījusi, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
Lietuva par šo lēmumu jau informējusi savas partnervalstis Eiropas Savienībā (ES) un NATO, aicinot tās rīkoties tāpat.
Ministrs arī norādījis, ka tuvākajā laikā mājās atgriezīsies Lietuvas vēstnieks Maskavā Eitvīds Bajarūns.
