Vīrieši - mednieki, ūdens zelta svarā, nauda - nekas: bēglis par izglābšanās brīnumu no elles Mariupolē
Nemitīgas apšaudes, pilnīgs pārtikas un ūdens trūkums. Praktiski nevienas veselas ēkas. Tā šobrīd izskatās Mariupole. Nikolajs Osičenko, "Mariupoles televīzijas" prezidents, raidījuma "TČK" ēterā pastāstīja, ka viņam ar ģimeni paveicies – viņiem izdevies no turienes izkļūt dzīviem.
Nikolajs pārcēlās no Doņeckas uz Mariupoli pēc 2014. gada notikumiem. "Pats briesmīgākais ir tad, kad virs pilsētas lido lidmašīnas. Tās ir mežonīgas, dzīvnieciskas bailes. Un tu ar to neko nevari darīt, lai cik izglītots un sagatavots tu būtu. Ja lido raķete vai bumba no lidmašīnas – tas arī viss. No tā neizglābties nekur," intervijā "Rus.lsm.lv" atzina Nikolajs Osičenko.
Viņš pastāstīja, ka mariupoliešiem faktiski atņemtas visas tiesības uz dzīvību. Pilsētā nav ūdens, bet veselas mājas nav palikušas.
Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā iznīcināts dzemdību nams un slimnīca
Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā iznīcināts dzemdību nams un slimnīca, kā rezultātā cietuši 17 cilvēki, trešdien paziņoja policija un Doņeckas ...
"Es no turienes izbraucu 15. martā. Es braucu pa pilsētu. Tas bija drausmīgi. Veselas mājas nav principā. Es neesmu redzējis veselas mājas. Otrs, ko atcerēšos uz visu mūžu – tu brauc, un redzi, pa kreisi, pa labi – bojāgājušo civiliedzīvotāju līķus.
Neviens viņus neizved. Un viss, ko varēju darīt – novērst bērnu uzmanību. Paskaties debesīs, saulītē. Mans dēls un mazmeita divarpus nedēļas nodzīvoja ellē. Par ko tas bērniem – es nesaprotu," sacīja Nikolajs.
"Man bija pilna bāka. Parasti uz Zaporižja braucu divas līdz divarpus stundas. Todien braucām 15 stundas," dalījās Nikolajs.
Viņš dzirdējis nostāstus, ka pie spekulantiem benzīna kanna maksājusi aptuveni 8000 grivenu (248 eiro) – lai gan normālos laikos tās būtu aptuveni 600 grivenas (18 eiro).
"Bet nauda šobrīd nav nekā vērta. Cilvēki viens ar otru samainās ar sev vajadzīgām lietām," atzina Nikolajs.
Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā
Viņš pastāstīja, ka pats samainījis viņam pieejamo alkoholu, ko viņš nedzer, pret cigaretēm.
Šajos apstākļos, viņš saka, bērni un sievietes paliek paslēpušies, bet vīriešos mostas mednieku instinkti – un viņi dodas pārtikas meklējumos. Viņš atzinis, ka tiek pārbaudītas arī drupas, cerībā atrast kādu pārtikas produktu.
Sabombardētās un iznīcinātās Ukrainas baznīcas: Krievija iznīcina Dievu
Krievijas armijas zvērībām Ukrainā nav robežu. Tā iznīcina ne tikai slimnīcas, dzemdību namus, bēgļu un ievainoto transportu, bet arī dievnamus. ...
"Mēs izbraucām neorganizēti. Klīda baumas, ka kāds 14. martā izbraucis un aizbraucis līdz Zaporižja. Un mēs todien sapratām, ka mums tā ir vienīgā iespēja tikt ārā. Jo 15. martā 50 metru attālumā no mūsu mājas ar piecu minūšu intervālu no lidmašīnas trāpīja trīs raķetes. Mēs visi bijām mājās. Ne pagrabā. Tas ir tik briesmīgi!"
Daudzstāvu dzīvojamā ēka Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, kuru 2022. gada martā iznīcināja Krievijas raķetes
"Es 2014. gadā aizbraucu no Doņeckas. Profesionālās darbības dēļ. Esmu izgājis daudzus kursus, kā uzvesties apšaudēs, nonākot kaujā, gūstā. Domāju, ka esmu sagatavojies cilvēks. Kad raķete trāpīja 50 metru attālumā no mājas, aiztraucos pa vannasistabu, kur tobrīd skuvos pa sauso. Ūdens ir zelta vērts!
Kara plosītā Ukrainas pilsēta Irpiņa 2022. gada marta sākumā
Nevarēju saprast, ko darīt. Uznāca sprādziena vilnis. Skrēju tur, kur sieva un dēls. Jo vecāku instinkts tomēr bija spēcīgāks par manām absolūti dzīvnieciskajām bailēm. Paldies Dievam, viņi bija dzīvi," piedzīvotajā dalījās Nikolajs.
Viņš stāsta, ka pēc tam ļoti daudz domājis par to, kā viņiem izdevies izdzīvot: "Vienīgais, skaidrojums – tas nav nekas racionāls. Kā saka, ierakumos ateistu nav. Lūk, arī pie mums visi noticēja Dievam, bet, kas ticēja agrāk – sāka ticēt vēl vairāk."
Tāda bija Ukrainas galvaspilsēta skaistā Kijiva pirms Putina kara posta
