Zviedrijas premjerministre noraida opozīcijas aicinājumu iestāties NATO
Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone otrdien noraidījusi opozīcijas aicinājumu apsvērt iestāšanos NATO, norādot, ka šāds solis destabilizētu drošību Eiropā.
Zviedrija karos nav iesaistījusies kopš 1814. gada. Izceļoties Otrajam pasaules karam, Zviedrija paziņoja, ka tā ir neitrāla, un nepievienojās NATO Aukstā kara laikā.
Taču pēdējos gados Zviedrija, pieaugot Krievijas radītajai spriedzei Baltijas reģionā, veidojusi ciešākas attiecības ar NATO.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir atjaunojis aicinājumus Zviedrijai kopā ar Somiju pievienoties NATO.
"Ja Zviedrija pašreizējā situācijā nolemtu sūtīt pieteikumu par iestāšanos NATO, tas vēl vairāk destabilizētu šo Eiropas apgabalu un palielinātu spriedzi," paziņoja premjerministre, kas pārstāv sociāldemokrātus.
"Es visu šo laiku esmu likusi skaidri saprast, ka Zviedrijas drošībai un šī Eiropas reģiona drošībai labākais ir, lai valdībai ir ilgtermiņa, konsekventa un paredzama politika," uzsvēra premjere, norādot, ka tāda ir viņas pārliecība.
Saskaņā ar aptauju, kas tika veikta pēc laikraksta "Aftonbladet" pasūtījuma un kuras rezultēti tika publicēti piektdien, liecina, ka 51% zviedru atbalsta valsts iestāšanos NATO. Vēl janvārī šādu soli atbalstīja tikai 42% aptaujāto. Pret pievienošanos NATO noskaņoto zviedru skaits samazinājies no 37% līdz 27%. Šī ir pirmā reizei, ka aptaujā vairākums respondentu ir pauduši atbalstu Zviedrijas dalībai NATO.
Opozīcijā esošās konservatīvās Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons aicināja valdību sākt valstī plašas politiskās diskusijas par iespējamo pievienošanos NATO. Somijā šādas diskusijas jau ir sākušās.
Somijai un Zviedrijai ir ciešas militārās saites un vienas pievienošanās NATO palielinātu spiedienu uz otru valsti rīkoties līdzīgi.
Kristersons uzsvēra, ka jautājums ir steidzams un Zviedrija nevar cerēt, ka viss pierims, un pēc mēneša vai diviem tikt pārsteigta ar Somijas lēmumu.
