Horvātijas ceļu uz eiro aptumšo plaģiāta skandāls
Horvātijā konkurss par eiro monētu dizainu beidzies ar plaģiāta skandālu, un nacionālā banka izsludinājusi jaunu sacensību.
Horvātija gatavojas nākamgad pāriet uz eiro un nesen paziņoja konkursa uzvarētājus, kuru radīto dizainu izmantos jaunajās monētās. Tautas balsojumā piedalījās ap 50 000 cilvēku.
Uz viena eiro monētas bija attēlota cauna uz zara – kā veltījums pašreizējai Horvātijas naudai kunai. Tās nosaukums cēlies no caunām, kuru kažoki viduslaikos izmantoti valūtas vietā.
Šis attēls ātri izsauca apsūdzības plaģiātismā, jo ļoti līdzinājās fotogrāfijai, ko 2005. gadā Skotijā uzņēmis britu dabas fotogrāfs Iens Līčs. Uzvarētājs pats atsauca savu dizainu, norādot, ka ap to izveidojusies nepatīkama atmosfēra.
Drīz pēc tam nacionālā banka paziņoja, ka rīkos jaunu konkursu. Līčs atzinīgi novērtēja dizainera rīcību, norādot, ka negrasās nevienu sūdzēt tiesā: “Tika pieņemts pareizais lēmums, un man ar to šis stāsts ir beidzies.”
Tomēr varētu sekot jauns konflikts – konkursā par 50, 20 un 10 eirocentu monētām uzvarējis dizains ar leģendāro izgudrotāju Nikolu Teslu (1856–1943). Viņš ir dzimis Horvātijā, toreiz Austrijas impērijas teritorijā, taču Serbija uzstāj, ka Tesla sevi uzskatīja par serbu, un sola sūdzēties Eiropas Savienībai, ja kaimiņvalsts piesavināsies godu uz viņa piemiņu. Par savējo gan Teslu varētu uzskatīt arī ASV – 1884. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku, kur nodzīvoja līdz pat mūža galam. Urna ar Teslas pelniem atrodas viņam veltītā muzejā Belgradā.
Uz Horvātijas divu eiro monētas plānots attēlot valsts karti, uz viena, diviem un pieciem centiem burtus no glagolicas – senākā zināmā slāvu alfabēta, radīta ap 860. gadu. Šīs ieceres varētu neradīt ažiotāžu.
