"Gatavojamies arī sliktākajam scenārijam." Krievija panākusi pretējo pieprasītajam, apliecina NATO
Krievija, kas decembrī pieprasīja rietumvalstīm apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem un demontēt alianses infrastruktūru tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, faktiski panākusi pretējo - papildspēku izvietošanu alianses austrumu flangā, otrdien atzinis NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoana, kas Viļņā piedalās Austrumeiropas Pētījumu centra un Lietuvas Aizsardzības ministrijas organizētajā starptautiskajā seminārā "NATO paplašinātā klātbūtne: Vitāli svarīgs atturēšanas elements Baltijas valstīs un Polijā".
Viņš norādījis, ka aliansi satrauc Krievijas karaspēka savilkšana pie Ukrainas robežas.
"NATO savos rakstveida piedāvājumos Krievijai uzsvēra, ka diplomātija ir augstāka par militāru konfliktu, bet mēs gatavojamies arī sliktākajam scenārijam," uzsvēris Džoana.
"Doma, ka mēs atgrieztos 1997.gadā, kad notika pirmā NATO paplašināšana, nav apspriežama un netiek apspriesta," sacījis alianses ģenerālsekretāra vietnieks, vienlaikus piebilstot, ka "ir pietiekami daudz lietu, par kurām ar Maskavu var runāt".
"Gaidām Maskavas atbildi uz mūsu vēstuli," viņš norādījis.
"NATO pieskaņojas jaunajai realitātei. (..) Mūsu līderi lems par alianses jauno struktūru. NATO mērķis ir garantēt drošību miljardam cilvēku trīsdesmit valstīs," piebildis Džoana.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, runājot seminārā, atzinis, ka sabiedrotie sākuši aktīvāk reaģēt uz Baltijas valstu bažām par drošības situāciju reģionā. Viņš atzinīgi vērtējis Vācijas lēmumu izvietot Lietuvā vairāk karavīru, bet vienlaikus uzsvēris, ka Berlīnei vajadzētu vairāk iesaistīties reģiona drošības garantēšanā.
Pabriks norādījis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vērtības nesaskan ar Eiropas vērtībām, un paudis viedokli, ka Putins, tiekoties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, "centies Rietumu acīs attaisnot savas nelikumīgās aneksijas".
Viņš arī atgādinājis, ka Baltkrieviju pašreizējā situācijā vairs nedrīkstētu uzlūkot kā neatkarīgu valsti - vismaz ne militārā ziņā.
"Mums Baltijas valstīs jāizdara savi mājasdarbi. Mums likumīgi jāatļauj Baltijas valstu karavīriem atrasties citās reģiona valstīs. Tas būs jāizdara valstu parlamentiem," piebildis Latvijas aizsardzības ministrs.
Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns atzinis, ka Krievija vienmēr gribējusi, lai Baltijas valstīm aliansē būtu otršķirīga loma, un aicinājis NATO nebaidīties spert soļus, kas savaldītu Krieviju.
