Šo pilsētu pandēmija, iespējams, mainījusi uz visiem laikiem - vietējie šaubās, vai grib atpakaļ tūristu pūļus
foto: AFP/Scanpix
Kioto pilsētas tukšās ielas pandēmijas laikā
Pasaulē

Šo pilsētu pandēmija, iespējams, mainījusi uz visiem laikiem - vietējie šaubās, vai grib atpakaļ tūristu pūļus

Jauns.lv

Pilsēta, kuru 2019. gadā apmeklēja 8 miljoni tūristu, nu jau pieradusi pie miera un klusuma. Pirms Covid-19 uz Japānas pilsētu Kioto, ko mēdz dēvēt arī par valsts kultūras galvaspilsētu, tūristi devās ar mērķi apskatīt kādu no dažādajiem un daudzajiem tempļiem.

Šo pilsētu pandēmija, iespējams, mainījusi uz visi...

Šobrīd eiropiešu valodas ielās aizstājušas jautras bērnu čalas, viņiem dodoties skolēnu ekskursijās, raksta "The Guardian". Suvenīru un saldumu veikali nu ir gandrīz tukši.

Divus gadus pēc pandēmijas sākuma daži Japānas kādreizējās galvaspilsētas iedzīvotāji atzīst, ka jau pieņēmuši dzīvi bez ārzemju viesiem, kuri savulaik gaidīti naudas dēļ, ko viņi iepludināja vietējā ekonomikā, bet neciesti par nekulturālo uzvedību un sliktajām manierēm.

Globālais Japānas popkultūras un kulinārijas uzplaukums, jenas pavājināšanās un izzūdošās atmiņas par 2011. gada marta kodolkatastrofu Fukušimā padarīja valsti par tūrisma veiksmes stāstu.

2019. gadā Japānu apmeklēja rekordliels tūristu skaits - 31 miljons cilvēku. Aptuveni 8 miljoni no viņiem viesojušies Kioto.

Sajūsmā par gaidāmajām vasaras olimpiskajām spēlēm Japānas valdība uzstādīja ambiciozu mērķi - līdz šīs desmitgades beigām uzņemt 60 miljonus ārzemju tūristu. Tomēr pandēmija plānus pamatīgi iedragājusi - stingro valstī noteikto ierobežojumu dēļ tūrisma uzplaukumam pienāca gals.

Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm teju ik dienas Japānas un visas pasaules medijus pāršalca ziņas, ka arvien vairāk vietējo iedzīvotāju ir pret pasaules lielākā sporta foruma norisi viņu valstī Covid-19 pandēmijas laikā. Tomēr Tokijas ielās redzētais par to īsti neliecina.

Japāņi steidz radīt olimpiskās atmiņas

Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm teju ik dienas Japānas un visas pasaules medijus pāršalca ziņas, ka arvien vairāk vietējo iedzīvotāju ir ...

Saskaņā ar tūrisma aģentūras datiem 2021. gadā Japānā ieradās tikai 245 900 ārvalstu viesu, kas ir par 99,2% mazāk nekā pirms pandēmijas.

"Tagad sajūtas ir pavisam savādākas," stāsta saldējuma pārdevējs netālu no Kijomizu tempļa. "Agrāk bija daudz ārvalstu tūristu, bet tagad veikals ir gandrīz tukšs."

Neraugoties uz ieņēmumu zudumu, Kioto iedzīvotāju viedokļi par iespējamu ārzemju tūristu atgriešanos dalās.

Vēl pirms pavisam neilga laika pilsētā spraigi diskutēja par "tūrisma piesārņojumu". Džionas apgabalā tika uzstādītas zīmes, kas brīdina apmeklētājus par nelegālu ielu šķērsošanu, kā arī pieauga sūdzību skaits par tūristiem, kuri uzbāzīgi fotogrāfē geišas un maiko.

Ap populārām apskates vietām bieži veidojās milzu sastrēgumi, bet vietējiem bija grūti atrast vietu tūristu pārblīvētajos autobusos. Restorāni sūdzējās par cilvēkiem, kuri veikuši grupu rezervācijas, bet nav ieradušies.

Kāds dāvanu veikaliņa īpašnieks stāsta, ka tūristi pie viņa tērējuši lielu naudu. "Es saprotu, kāpēc daži cilvēki šaubās par atgriešanos tajos laikos, un arī man ir savas šaubas, bet es labprātāk atkal redzētu ārvalstu tūristus," viņš saka. Citi uzņēmēji par nākotni ir skeptiski noskaņoti, šauboties, vai tuvākajā laikā dzīve atgriezīsies pirmspandēmijas noskaņās.

Tā kā vīrusa omikrona varianta pieaugums vēl nav sasniedzis savu maksimumu, un Japānas valdība izrāda vien nelielu entuziasmu par ceļošanas aizlieguma atcelšanu, tikai niecīga pilsētas iedzīvotāju daļa gaida, ka ārvalstu tūristi varētu drīz atgriezties Kioto.

Iespējams, ka tas nav nekas slikts, uzskata kafejnīcas īpašniece Tomoko Nagasuka, kura atceras, ka savā kafejnīcā, kur nogurušie tūristi uzlādējās ar zaļo tēju un tradicionālajiem saldumiem, dzirdējusi vairāk ķīniešu, nevis japāņu valodu. "Kioto nav īpaši liela pilsēta, tāpēc tūristu pūļi izdara lielu spiedienu uz tādām lietām kā sabiedriskais transports. Tūristi ir lieliski uzņēmējdarbības attīstīšanai, taču bija grūti dzīvot normālu dzīvi, jo tik daudzi no viņiem klīda pa ielām. Daļa no manis patiešām vēlas viņus atkal satikt, bet otra daļa mīl mieru un klusumu."