Erdogans pārmet ES nereaģēšanu uz Turcijas mēģinājumiem uzlabot attiecības

ES un Turcijas attiecības īpaši saasinājās 2019. gadā, kad uzplaiksnīja Turcija un Grieķijas domstarpības par jūras robežām un tiesībām uz energoresursiem Vidusjūras austrumos.

Ankara un Atēnas ir atsākušas sarunas par šo domstarpību risināšanu, taču sadarbību tas daudz nav uzlabojis.

Uzrunājot ES dalībvalstu vēstniekus, Erdogans sacīja, ka Turcija vēlējusies nostādīt attiecības ar ES uz stingrākiem pamatiem, bet saskārusies ar novilcināšanas taktiku no ES puses.

"Man ar skumjām jāpaziņo, ka mēs no ES puses nesaņēmām tādu atbildi, kādu gaidījām," paziņoja Turcijas prezidents.

2016. gada martā ES panāca vienošanos ar Turciju par nelegālo imigrantu plūsmas ierobežošanu uz ES. Turcija piekrita izmitināt sīriešu bēgļus apmaiņā pret finansiālu palīdzību no ES.

Turcijā pašreiz atrodas aptuveni četri miljoni sīriešu bēgļu, un tā paziņojusi, ka vairāk migrantu neuzņems.

"Turcija nav saņēmusi jēgpilnu atbalstu no ES cīņā ar migrāciju," paziņoja Erdogans, piebilstot, ka nebūs iespējams padziļināt sadarbību šajā jautājumā, kamēr 2016. gadā noslēgtā vienošanā netiks pilnveidota.

"Krīze Baltkrievijā ir vēlreiz parādījusi, ka blokam trūkst ilgtspējīgas politikas cīņā pret migrāciju," norādīja Erdogans.

Viņš piebilda, ka politisko nestabilitāti Bosnijā, ko izraisījuši Bosnijas serbu līdera Milorada Dodika separātiskie soļi, saasinājušas vājās Bosnijas izredzes uz dalību ES. Turcijas prezidents arī brīdināja, ka reģionā vērojami signāli, kas liecina par atgriešanos negatīvajā vidē, kāda valdīja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.