Igaunijas prezidente iebilst pret pieminekli valsts pirmajam līderim
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida neatbalsta ieceri būvēt pieminekli pirmajam prezidentam Konstantīnam Petsam, bet uzskata, ka būtu jāceļ viens monuments visiem valsts dibinātājiem, šonedēļ vēsta "Kas Jauns Avīze".
Petsu var salīdzināt ar Latvijas valsts līdzdibinātāju, bet vēlāk autoritāro prezidentu Kārli Ulmani. Arī Petss 1934. gadā kopā ar bruņoto spēku komandieri Johanu Laidoneru atlaida parlamentu un izveidoja autoritāru režīmu.
Prezidente turas pie demokrātijas
Intervijā laikrakstam "Sakala" Kaljulaida ļāvusi noprast, ka, viņasprāt, viņi ir daļēji atbildīgi par vēlāko neatkarības zaudējumu.
“Kaut gan ir taisnība, ka ikvienas personas rīcība ir jāvērtē viņu laika kontekstā, arī es esmu starp tiem, kas uzskata, ka "Klusēšanas laiks" [Petsa diktatūra] bija saistīts ar to, ka situācija kļuva tik slikta, kāda tā kļuva. Kad lēmumu pieņēmēju loks sašaurinās, politiķim vairs nav pietiekami stingra pamata, un tā noteikti ir problēma, arī tolaik tā bija problēma,” klāstījusi Kaljulaida.
Uz jautājumu, vai viņa atbalsta pieminekļa celšanu Petsam, atzīmējot Igaunijas proklamēšanas 100. gadadienu, Kaljulaida paudusi, ka labāk būtu runāt par kopīgu pieminekli visiem Igaunijas valsts dibinātājiem.
Neietu uz atklāšanu
Petsa piemineklis pie parlamenta ēkas prezidentei šķiet savādi. “Es neietu uz tā atklāšanu,” neslēpj Kaljulaida. Līdz šai intervijai neviena Igaunijas augstākā amatpersona atklāti nebija iebildusi pret pieminekļa celšanu.
Pieminekļa izmaksas lēstas ap 100 000 eiro, un tas plānots uzcelt nākamgad Tompea kalnā Tallinā, kur atrodas parlamenta un valdības nami. “Visupirms tas ir piemineklis cilvēkam, kurš proklamēja Igaunijas Republiku, Igaunijas pirmajam premjerministram, aizsardzības ministram Atbrīvošanas kara sākumā,” norāda Valsts pieminekļu aizsardzības kopienas goda priekšsēdētājs Trivimi Velliste.
Pataisīts par psihiski slimu
1940. gada vasarā, kad PSRS okupēja Igauniju, iebrucēji Petsu apcietināja un kopā ar dēla ģimeni nometināja Ufā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gadā viņus ieslodzīja Maskavas Butirku cietumā, vedeklu izsūtīja uz nometni Sibīrijā, Petsa mazbērnus ievietoja bērnunamā.
Cietumā Petss sarakstīja trīs vēstules, kuras vēlāk nokļuva Rietumos. Pirmajā vēstulē viņš apsūdzēja PSRS Igaunijas aneksijā, otrajā aicināja tautiešus pretoties padomju okupācijai, trešajā izklāstīja savu dzīvi cietumā.
1943. gadā Petsu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, 1952. gadā notiesāja par “kontrrevolucionāru sabotāžu un pretpadomju propagandu” uz 25 gadiem ieslodzījumā. Petss nomira 1956. gadā Buraševas psihiatriskajā slimnīcā. 1990. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedītas Tallinā.
