ASV dramatiski sāk trūkt darbaspēka: amerikāņi izvēlas vairs nestrādāt

Vai šis fenomens pārņems arī Eiropu? Pagaidām izskatās, ka nē. Eiropas valstis ir bijušas sekmīgākas par ASV, panākot darbinieku atgriešanos darbavietās pēc Covid-19 radītajām uzņēmumu slēgšanām un citām problēmām.

"Lielā aiziešana" ir ASV fenomens

2020.gada pavasarī, pandēmijai izplatoties, ASV tika slēgti uzņēmumi un desmitiem miljoni cilvēku zaudēja darbu. Lai atbalstītu darbiniekus un uzņēmumus, ASV federālā valdība sāka izmaksāt pabalstus. Aplūkojot nodarbinātības datus, redzams, ka dažas nozares zaudēja vairāk darbinieku un tām nācies grūtāk tos atgūt nekā citām, tostarp smagāk cieta nozares, kas saistītas ar ceļošanu un pasažieru pārvadāšanu, viesmīlības sektors, kino un skaņu ierakstu nozare.

ASV septembrī no darba aizgāja 4,4 miljoni cilvēku jeb 3% no darbaspēka, augustā 2,9%. Sektoros ar zemām algām, piemēram, atpūtas un viesmīlības nozarē un ēdināšanas pakalpojumu sektorā, darbu pameta pat 6,6% darbinieku.

Žurnālā "Harvest Business Review" publiskotā pētījumā secināts, ka aiziešana no darba izteikta bijusi arī nozarēs, pēc kurām pandēmijas ietekmē pieaudzis pieprasījums un kur darbiniekiem jārēķinās ar lielāku slodzi, piemēram, veselības aprūpē un tehnoloģiju sektorā.

Cilvēki masveidā atstāj zemi apmaksātas darbavietas

Pandēmija ir pamudinājusi cilvēkus pārvērtēt savas attiecības ar darbu, un daudziem cilvēkiem ar zemi apmaksātiem darbiem valdības pabalsti deva iespēju meklēt labākus variantus. Ja kādus sauc par "būtiskiem darbiniekiem" pietiekami ilgu laiku, viņi sāk tam noticēt, viņi sāk prātot, vai tiešām nav pelnījuši vairāk, norādījis Deivids Daiens rakstā žurnālā "The American Prospect". Viņaprāt, visneaizsargātākie cilvēki ASV ir sākuši vispārējam streikam vistuvāko protestu, kāds pieredzēts pēdējā gadsimta laikā, un pagaidām tas sekmējis algu palielināšanu un darba apstākļu uzlabošanos, kā arī iedrošinājis arodbiedrības.

Daiens norādījis, ka aiziešana no darba notiek visos sektoros un algu kategorijās, taču visvairāk šis fenomens jūtams starp cilvēkiem, kuru izglītība ir zemāka par vidusskolu un kas strādā zemi apmaksātos darbos. 2020.gadā gandrīz viena ceturtā daļa ASV darbavietu bija zemi apmaksāti darbi, kas procentuāli ir vislielākā daļa attīstītajā pasaulē, vēstīja "The American Prospect". Laikrakstā "The Washington Post" oktobrī kādā rakstā norādīts, ka pirms "lielās aiziešanas" ASV gadu desmitiem ilgi valdījusi stagnācija darbinieku algās un sociālajos pabalstos un zemāk apmaksātajos darbos nopelnītais nav atbildis inflācijai. Darbinieku tiesību aktīvisti uzskata šo par būtisku mirkli, lai rīkotos un labotu esošo kursu. Oktobrī visās Savienotajās Valstīs notika organizēti streiki dažādās nozarēs.

Ņemot vērā sen sasāpējušos jautājumus un Covid-19 radītos izaicinājumus, pandēmija darbojusies kā iekurs ugunskuram, uzskata Daiens. Viņa kolēģis Harolds Maiersons pandēmijas ietekmi uz strādājošo noskaņojumu salīdzinājis ar abu pasaules karu ietekmi. Tā dēvētie frontes strādnieki ir izturējuši mokošus laikus un dzīvībai bīstamus apstākļus. Tomēr uz īsu brīdi viņi pieredzēja, kā viņus un viņu darbu pagodina miljoniem veiksmīgāku amerikāņu, kuri iepriekš ignorēja viņu eksistenci. Un, tāpat kā kara elli pārcietušie karavīri 1919. un 1946.gadā, liela daļa no viņiem vairs nevēlas samierināties ar zemu atalgojumu un lielu stresu. Abiem pasaules kariem sekoja divi lielākie streiku viļņi Amerikas vēsturē.

"The New York Times" žurnālists Pols Krugmens, salīdzinot situāciju ASV un Eiropā, kur to atzīst par labāku esam, citu skaidrojumu vidū piedāvā spekulatīvu hipotēzi: "Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc eiropieši neiesaistās amerikāņu stila lielajā aiziešanā, ir tas, ka viņi tik ļoti neienīst savu darbu."

Bailes saslimt ar Covid-19 un garīgā veselība

Iemesli aiziešanai no darba ir dažādi. Daudzus atgriezties darbavietās kavējušas bailes saslimt ar Covid-19. No jūnija vidus līdz oktobra sākumam to cilvēku skaits, kuri norādījuši, ka nevar strādāt, jo ir saslimuši ar Covid-19 vai rūpējas par kādu saslimušo, ASV pieauga par diviem miljoniem. Intervijās ar darbiniekiem atklājies, ka ne visās darbavietās, kas prasa ciešu kontaktu ar kolēģiem un klientiem, efektīvi nodrošināta epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošana un nopietns izaicinājums ir arī dusmīgi klienti, kas atsakās ievērot šos pasākumus, norādīts žurnālā "The American Prospect". Pandēmijas dēļ daudzās nozarēs darbs kļuvis bīstamāks un nogurdinošāks, novedot pie lielāka stresa un iespējamas izdegšanas.

Šajā laika periodā arī daudzi vecāka gadagājuma cilvēki ir pārvērtējuši savas prioritātes. Dalasas Federālo rezervju banka aplēsusi, ka no 2020.gada februāra līdz 2021.gada aprīlim pensijā aizgāja vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā 2019.gadā, un aptuveni 1,5 miljoni no šiem cilvēkiem nebūtu pensionējušies, ja nebūtu sākusies pandēmija.

Daudzi cilvēki pametuši darbu, jo piedzīvojuši izdegšanu, meklē labākas iespējas vai citu iemeslu dēļ, un arvien lielāka daļa no viņiem maina nozares, lai atrastu darbu ar labāku algu vai darba nosacījumiem. Daudzi no šiem darbiniekiem sākuši strādāt nozarēs, kas pandēmijas ietekmē piedzīvojušas izaugsmi, piemēram, noliktavās, kuģu kompānijās un pasta birojos, kurjeru pakalpojumu kompānijās, kā arī uzņēmumos, kas saistīti ar zinātnisko izpēti un attīstību. Pandēmijas laikā arī kļuvis skaidrs, ka daudzās nozarēs iespējams efektīvi strādāt no mājām, un daudzi cilvēki nevēlēšoties no tā atteikties arī nākotnē, un gadījumā, ja viņiem liks strādāt birojos, ir gatavi meklēt citu darbu, kur iespējams strādāt attālināti.

"Lielā aiziešana", par ko varam runāt ASV, ir sarežģīts fenomens, kam nav viena cēloņa. To radījuši dažādi ekonomiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori. Pandēmijas ietekmē mainījies spēku samērs ASV tirgū, nosveroties par labu darbiniekiem. Rezultātā palielinājušās arī iespējas labāka darba meklējumiem, kas savukārt pamudinājis aiziet no darba cilvēkus, kas jau sen to apsvēruši, bet nebija uzdrošinājušies. Nozīmīgi ir arī sociālie aspekti, tostarp vēlme turpināt strādāt attālināti un saglabāt elastīgu darba modeli. Piemēram, pašnodarbināto skaits ASV kopš pandēmijas sākuma pieaudzis par 500 000. Taču, iespējams, vissvarīgākā loma šajā fenomenā ir psiholoģiskajiem faktoriem - pandēmija likusi cilvēkiem pārdomāt savas attiecības ar darbu un to, ko viņi vēlas iegūt no tā.

Kas notiek Eiropā?

Drošības tīkli ASV un Eiropā sen bijuši strukturāli atšķirīgi, un tam bija loma arī valdību reakcijā uz pandēmiju. Salīdzinot ar ASV, Eiropā ir arī plašāk izplatītas arodbiedrības, streiki, demonstrācijas u.c. instrumenti, kā strādājošiem izrādīt savu neapmierinātību un cīnīties par uzlabojumiem, kas arī samazinājis iespēju Eiropā attīstīties tādam fenomenam kā "lielā aiziešana", uzskata Eiropas Ekspertīzes centra speciāliste Elvīra Gonsalesa.

Ziņu aģentūras "Bloomberg" apskatnieki septembrī secināja, ka Eiropas milzīgais darbavietu glābšanas mehānisms pandēmijas laikā sāk atmaksāties. Kamēr Savienotās Valstis ļāva cilvēkiem pazaudēt darbu, bet pēc tam atbalstīja tos ar lielākiem bezdarba pabalstiem, Eiropas valstis piesaistīja cilvēkus darbavietām, ļaujot viņiem turpināt saņemt algu, kaut pandēmijas laikā tie nestrādāja, kas savukārt vēlāk palīdzēja viņiem atgriezties darba tirgū. Eiropas valstu programmas palīdzēja izvairīties no tik strauja bezdarba kāpuma, kāds tika pieredzēts ASV. Kamēr ASV 2020.gada aprīlī bezdarba līmenis sasniedza 14,8%, eirozonā bezdarbs pieauga līdz 8,6%, un tagad bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā sākuši atgriezties līmeņos, kādi bija pirms pandēmijas.

Tomēr gan Eiropā, gan ASV daudzi cilvēki ir pavisam atteikušies no darba meklējumiem un nav viegli panākt, lai viņi atgrieztos darba tirgū. Oktobra rakstā "The Washington Post" norādīts, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem tās 38 dalībvalstīs nodarbināti par aptuveni 20 miljoniem cilvēku mazāk nekā pirms pandēmijas un 14 miljoni no šiem cilvēkiem ir pametuši darba tirgu un tiek klasificēti kā "nestrādājoši" un "darbu nemeklējoši".

Lai gan pagaidām izskatās, ka Eiropas programmas uzņēmumu un strādājošo atbalstam bijušas efektīvākas nekā ASV risinājumi, daudzi ekonomisti brīdinājuši, ka vēl ir pāragri izdarīt tālejošus secinājumus. Turklāt situācija pa valstīm atšķiras, piemēram, Spānijā ir augsts bezdarbs, un var pieņemt, ka tur cilvēki neatstās darbu bez plāna B, savukārt Vācijā trūks darbinieku, kas var pamudināt cilvēkus uz lielāku risku jauna darba meklējumos, jo iespēju ir vairāk. Eiropas programmas nav palīdzējušas visiem vienlīdz labi. Daudzās valstīs sliktākā situācijā nonākuši pašnodarbinātie, jaunieši un sievietes. ESAO valstīs nemācās un nestrādā par trim miljoniem vairāk jauniešu nekā 2019.gadā, liecina organizācijas dati.

Eiropā par "lielo aiziešanu" var runāt jauniešu vidū

Informācijas uzņēmums "YPulse", kas koncentrējas uz jauniešiem, secinājis, ka Eiropā par "lielo aiziešanu" var runāt jaunu cilvēku vidū. Kompānijas dati liecina, ka Rietumeiropā aizvadītā gada laikā no darba aizgājuši 20% mileniāļu. Balstoties uz aptaujām ar 1300 cilvēkiem vecumā no 13 līdz 39 gadiem Lielbritānijā, Itālijā, Francijā, Spānijā un Vācijā, "YPulse" secinājis, ka galvenie iemesli, kādēļ jaunie eiropieši pametuši darbu, ir vēlme pēc lielākas algas un rūpes par savu garīgo veselību. "YPulse" norāda, ka jaunieši jau labu laiku izvirza garīgo veselību par prioritāti un pandēmija to tikai pastiprinājusi.

Pandēmija arī likusi jauniešiem pārvērtēt, vai viņi izvēlējušies pareizo nozari un vai pašreizējais darbs sniedz gandarījumu. "YPulse", balstoties uz saviem datiem, aplēsis, ka 40% strādājošo jauniešu Eiropā nākamgad plāno pamest darbu. Bažas par garīgo veselību un darba un mājas dzīves līdzsvaru sevišķi svarīgas ir sievietēm, secinājis uzņēmums. 50% jauno sieviešu aptaujās norādījušas, ka būtu gatavas pamest darbu izdegšanas dēļ. Starp jauniem vīriešiem šādu atbildi deva 38%.

Eiropā aiziešana no darba nav kļuvusi par fenomenu, kas pielīdzināms revolūcijai, bet pandēmija ir izdarījusi korekcijas daudzu cilvēku karjeras plānos un darba dzīvē un likusi arī eiropiešiem pārdomāt savas attiecības ar darbu un personīgās prioritātes. Darba tirgū tas nozīmē lielāku kustību, cilvēkiem meklējot sev piemērotākas darbavietas un uzņēmumiem tiecoties pēc labākajiem risinājumiem, kā efektīvi strādāt un noturēt un piesaistīt labus darbiniekus.

Avoti: BBC, "Bloomberg", "The Wall Street Yournal", "The New York Times", "The American Prospect", "The Washington Post", "Euronews".