ANO: "Eiropa piedzīvo vēsturisku jūras bēgļu krīzi"

Lielākā daļa no viņiem bēg no kara, konfliktiem un vajāšanām.

"Eiropa piedzīvo vēsturisku jūras bēgļu krīzi," ANO bēgļu aģentūra brīdināja ziņojumā. Salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo pusi šī gada pirmajā pusē Vidusjūru šķērsojušo bēgļu skaits pieaudzis par 83%.

Gaidāms, ka vasarā, iestājoties mierīgākiem laikapstākļiem, situācija saasināsies, jo cilvēku kontrabandisti laivās, kas bieži ir nestabilas, bīstamajā ceļojumā varēs nosūtīt vairāk cilvēku.

Imigrācijas krīze ir viens no aktuālākajiem patlaban risināmajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem. Tiek meklēts līdzsvars starp cilvēku kontrabandas ierobežošanu un iespējām palīdzēt atbraukušajiem cilvēkiem, no kuriem daudzi ir slimi, badā un trūkumā.

Lielais imigrantu skaits, kas ieplūst Grieķijā un Itālijā, izraisījis protestus un pieaugošu pret ārzemniekiem vērstu retoriku.

Abas valstis apsveikušas Briseles lēmumu sadalīt starp dalībvalstīm 40 000 sīriešu un eritrejiešu bēgļu, kas jau ieradušies Eiropā, un aicinājušas valstis uz lielāku solidaritāti.

ANO pārstāvis Antonio Guterress uzsvēra, ka lielākā daļa cilvēku, kas dodas bīstamajā ceļojumā pāri Vidusjūrai, nav ekonomiskie imigranti.

"Lielākā daļa cilvēku, kuri ierodas Eiropā pa jūru, ir bēgļi, kas meklē patvērumu no kara un vajāšanām," viņš norādīja paziņojumā.

Trešdaļa cilvēku, kas ieradušies Itālijā vai Grieķijā pa jūru, nāk no kara plosītās Sīrijas. No vardarbības Afganistānā un no Eritrejas represīvā režīma aizbēgušie veido 12 procentus no atbraukušajiem. Bēgļi ieradušies arī no Somālijas, Nigērijas, Irākas un Sudānas.