Nausēda: migrācijas krīzi var atrisināt arī sarunās ar Lukašenko

"Domāju, ka ir iespējams krīzi atrisināt, arī vēršoties pie Lukašenko kunga, kā to nesen darīja Angela Merkele. Mums ir jārunā ar cilvēku, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek uz robežas," Nausēda otrdien sacīja intervijā Lielbritānijas raidorganizācijai BBC.

Viņš pauda, ka krīzes radītās humānās problēmas arī ir jāpārrunā ar Baltkrievijas pusi.

"Un mums par humānām problēmām ir jārunā ne tikai ar Poliju vai Latviju, vai Lietuvu, vai citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet vispirms ar Baltkrieviju, jo Baltkrievija ir atbildīga par notikumiem šīs valsts teritorijā," klāstīja Lietuvas prezidents.

Viņš pauda pārliecību, ka ir svarīgi vērsties ES institūcijās un no ES pieprasīt ne tikai izmaiņas migrācijas politikā, bet arī ieguldījumu fiziskas barjeras būvniecībā uz robežas ar Baltkrieviju.

"Tādēļ mums ir jāvēršas ES institūcijās - ne tikai runājott par migrācijas un patvēruma politiku, bet arī par fiziskas barjeras starp Baltkrieviju un Poliju, Baltkrieviju un Lietuvu būvniecību. Jo pašlaik Lietuva un Polija ir kā Rietumu demokrātijas sargs. Mēs mēģinām atturēt šos cilvēkus no došanās tālāk uz Vāciju," teica Nausēda, piebilstot, ka "mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai aizsargātu ES".

Merkele pirmdien ar Lukašenko runājusi par "sarežģīto situāciju uz robežas starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību, jo īpaši par humānās palīdzības nepieciešamību tur esošajiem bēgļiem un migrantiem", paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Pagājušajā nedēļā Lukašenko sabiedrotais Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicināja ES līderus sākt tiešas sarunas ar Baltkrievijas diktatoru, lai tādā veidā atrisinātu migrācijas krīzi.
Pirmdienas vakarā Putins par krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas runājis ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

ES dalībvalstis pirmdien vienojās noteikt jaunas sankcijas pret Lukašenko režīmu saistībā ar migrācijas krīzes saasināšanu.