"Viņš sita mūs trīs stundas" ārvalstu mediji pastāsta par kādu polieti, kura savās mājās slēpusi migrantus no Baltkrievijas
Pie bēgļu centra Polijas pilsētā Bialistokā, kur tiek turēti patvēruma meklētāji, kas šķērso robežu no Baltkrievijas, "Sky News" nointervējis kādu vietējo iedzīvotāju, kura ieradusies centrā, lai sniegtu palīdzību šeit mītošajiem migrantiem.
Sieviete, kura vēlējusies, lai viņu sauc par Sofiju, rokās tur maisu ar drēbēm. Viņa plāno tās iedot sievietei, kuru satika pirms divām nedēļām mežā netālu no savām mājām.
Sieviete bijusi viena no pieciem patvēruma meklētājiem no Kurdistānas. Kaut kādā veidā viņi no Baltkrievijas bija iekļuvuši Polijā. Kompānija slēpusies mežā starp abām valstīm. Visi esot bijuši izmisuši, basām kājām un izsalkuši. Sofija uzņēmusi viņus savās mājās.
"Ko citu es varēju darīt?" saka sieviete. Migranti nomazgājušies, paēduši un palikuši trīs naktis. Kad atguvuši spēkus, devušies prom, sacīja sieviete. Simtiem reižu lūguši nezvanīt policijai un sieviete šo lūgumu izpildījusi.
Viņa zinājusi, ka agri vai vēlu migrantus noķers. Tagad Sofija atnākusi uz aizturēšanas punktu, piedāvājot atbalstu. Viņa turpināšot apciemot sievieti, kura šeit, visticamāk, atradīsies vēl kādu laiku.
Centrā "Sky News" sastapis arī bēgļus no Sīrijas, Afganistānas, Irākas un citām valstīm. Daudzi no viņiem pavadījuši dienas un reizēm pat nedēļas uz robežas, kur grūstīti no vienas puses uz otru.
29 gadus vecais Taers no Sīrijas pastāstījis neparastu stāstu par Baltkrievijas un Polijas robežas šķērsošanu. Viņš stāsta, ka slēpies mežā vairākas dienas un naktis. Katrā no valstīm robežsargi viņu esot situši.
"Baltkrievijā robežsargs iesita man pa krūtīm. Es nevaru paelpot. Viņš iesita manam draugam pa seju. Viņam nav acs. Viņi mūs tā sita. Lietuvā nebija labāk. Vēl slikāk un stiprāk. Viņš sita mūs trīs stundas. Ļoti slikti. Sita mūs. Viņš pielika elektrisko šoku man pie kakla, kājām."
Šajā pašā vietā sastapta arī irākiete Hanīna, kura uzstāj, lai viņas identitāte tiktu aizsargāta. Viņa ir stāvoklī ar ceturto bērnu un aizbēgusi no vardarbības mājās ar savu jauno ģimeni. Viņi ceļojuši uz Baltkrieviju un gaidījuši uz robežas pirms doties tālāk uz Poliju.
"Mūsu sitācija bija ļoti, ļoti sarežģīta. Viss kas mums bija – pudelē nedaudz ūdens. Man tas bija jādod mūsu bērniem. Es un mans vīrs nedzērām. Lai nekas ar viņiem nenotiktu, lai viņi nenomirtu." Viņa cer, ka viņas bērnu dzīvība būs drošībā šeit Polijā vai kādā citā Eiropas Savienības valstī.
