30 gadus pēc Samta revolūcijas čehi beidzot pilnībā patriec komunistus

Daudzu čehu jūsmīgo noskaņojumu pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas raksturo vīnā izmirkušais plakāts, kas svētdienas vakarā parādījās uz Samta revolūcijas pieminekļa, vēstot "Už nebudou!" ("Viņu vairs nebūs!"). Sauklis aizgūts no satīriskā video, kuru pirms vēlēšanām izplatīja organizācija "Dekomunizace" ("Dekomunizācija"), aicinot vēlētājus nebalsot par Čehijas un Morāvijas Komunistisko partiju (KSČM).

Iniciatīva bija veiksmīga, un 100 gadus pēc partijas dibināšanas un vairāk nekā 30 gadus pēc PSRS uzspiestā komunistiskā marionešu režīma krišanas komunisti pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē nebūs pārstāvēti parlamentā. KSČM, kas kopš 2018.gada neoficiāli nodrošināja parlamentāro atbalstu Babiša mazākuma valdībai, ieguva tikai 3,6% balsu un tādējādi nespēja pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto 5% barjeru.

"Esmu prieka pārpilna, ka tagad šis laikmets beidzies ne tikai mums, kas joprojām dzīvi, bet arī tiem, kas miruši un kurus režīms vajāja," aģentūrai "Reuters" izteikusies 74 gadus vecā Hana Palcova, kas savulaik komunistiskā režīma slepenpolicijas draudu dēļ bija spiesta pamest savu dzimteni.

"Tas mani iepriecina, tas mani ļoti iepriecina," sarunā ar "Reuters" atzīst arī 69 gadus vecais bijušais disidents un viens no "Hartas 77" parakstītājiem Jirži Gruntorads, kas no 1981. līdz 1985.gadam pavadījis komunistiskā režīma cietumā. "Taču tas noticis par vēlu. Tā bija viena no pēdējām komunistu partijām pasaulē, izņemot Ķīnu un Kubu, kas turējās pie šī nosaukuma. Citi vismaz pārdēvējušies un sākuši nedaudz citādāk uzvesties."

Pavērsiens pa labi

"Šis čehu demokrātijai ir ļoti simbolisks brīdis, jo KSČM nekad nav atteikusies no Čehoslovākijas komunistiskās diktatūras mantojuma un nekad nav atvainojusies par komunistiskā režīma noziegumiem," sarunā ar "Euronews" norāda Eseksas Universitātes lektors Filips Kostelka.

Jau neilgi pēc vēlēšanu rezultātu izziņošanas sestdienas vakarā partijas priekšsēdētājs Voitehs Filips, kas amatā atradies 16 gadus, paziņoja par savu atkāpšanos. Viņš arī pavēstīja, ka ārkārtas kongresā, kas sasaukts oktobrī, par savu atkāpšanos paziņošot visa KSČM izpildkomiteja. "Paskatīsimies, kā pilsoņu labā darbosies liberāli-konservatīvais risinājums, kas izriet no vēlēšanām, un cik ilgi tauta [cietīs] kreisā piedāvājuma trūkumu," nobirdinot pa asarai, savā atkāpšanās runā izteicās Filips.

Kopš Čehijas Republikas dibināšanas 1993.gadā KSČM, kas ir tieša Čehoslovākijas Komunistiskās partijas (KSČ) mantiniece, parasti vēlēšanās ierindojās trešajā vietā, savu zvaigžņu stundu piedzīvojot 2008.gadā, kad par to nobalsoja 18,5% čehu.

Taču šajās parlamenta vēlēšanās graujošu sakāvi cieta arī otra lielākā čehu kreisā partija - sociāldemokrāti (ČSSD), kas pirmo reizi kopš Čehoslovākijas dibināšanas 1918.gadā arī nav iekļuvuši parlamentā.

Abām lielākajām kreisajām un valsts vecākajām partijām ciešot pilnīgu sakāvi, uzvaru guvusi koalīcija SPOLU ("Kopā"), kurā apvienojušās trīs centriski labējās partijas - pilsoniskie demokrāti, TOP 09 un kristīgie demokrāti - un kas spējusi ar nelielu balsu pārsvaru apsteigt Babiša vadīto populistisko partiju "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO). Lai gan pēcvēlēšanu stīvēšanās var ieilgt pat vairākus mēnešus, vairums ekspertu ir vienisprātis, ka Babišam varu saglabāt neizdosies un ka nākamo valdību veidos SPOLI sadarbībā ar liberāli centrisko apvienību "Pirāti un mēri" (PIR-STAN).

Čehu komunistu elektorālā vēsture

Izņemot sešus nacistiskās okupācijas gadus no 1939. līdz 1945.gadam, komunisti vienmēr bijuši pārstāvēti toreizējās Čehoslovākijas, kā arī vēlākās Čehijas parlamentā.

KSČ dibināta 1921.gadā pēc tam, kad no Čehoslovākijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atšķēlās galēji kreisi noskaņotie delegāti nesaskaņu dēļ par pievienošanos toreizējās lielinieciskās Krievijas kontrolētajai Kominternei, kas bija pazīstama arī kā trešā internacionāle.

KSČ, kas savu darbību vienmēr izpildīgi saskaņojuši ar saviem patroniem Maskavā, 1925.gada vispārējās vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, iegūstot gandrīz 13% balsu, un kopš tā laika līdz pat 1935.gada vēlēšanām par komunistiem balsojušo vēlētāju skaits nekad nenoslīdēja zem 10%.

1939.gadā Čehoslovākiju, no kuras jau iepriekšējā gadā tika atšķelta pamatā vāciešu apdzīvotā tā dēvētā Sudetu zeme (Sudetenland), pilnībā okupēja nacistiskā Vācija. Dienu pirms okupācijas par savu atdalīšanos no līdzšinējās Čehoslovākijas paziņoja Slovākija, kas kļuva par formāli neatkarīgu valsti, kuru pārvaldīja Jozefa Tiso vadītais klerikāli fašistiskais marionešu režīms. Tikmēr čehu apdzīvotās teritorijas tika pārveidotas nacistu tieši kontrolētajā Bohēmijas Morāvijas protektorātā.

KSČ, šajā laikā būdama aizliegta un daudziem tās biedriem tiekot pakļautiem represijām, pamanījās tikt pie to nedaudzo partiju lauriem, kas savu reputāciju nebija aptraipījušas, tādā vai citādā mērā sadarbojoties ar nacistiem. Turklāt komunistu pozīcijas papildus stiprināja apstāklis, ka nacistus no Čehoslovākijas patrieca PSRS armija, kas dažādajos jaunveidojamo pārvaldes struktūru amatos nekavējās iebīdīt savus ielikteņus - KSČ pārstāvjus.

Pirmajās pēckara vēlēšanās 1946.gadā komunisti uzvarēja, iegūstot 31% balsu, kas ir augstākais sniegums, kādu jebkad Čehoslovākijas vēlēšanās demonstrējusi viena atsevišķa partija. Un tie tiek uzskatīti arī par labākajiem rezultātiem, kādus Eiropā jebkad guvuši komunisti vēlēšanās, kas tobrīd vēl bija atzīstamas vismaz par daļēji brīvām.

Par premjerministru tā dēvētās lielās koalīcijas priekšgalā kļuva KSČ līderis Klements Gotvalds, kas šajā amatā atradās līdz pat 1948.gada apvērsumam, kad komunisti ar Maskavas atbalstu pilnībā savā kontrolē pārņēma valdību, no tās padzenot savus līdzšinējos koalīcijas partnerus. Ar to sākās totalitārais režīms, kura jūgā čehiem un slovākiem nācās dzīvot ilgāk nekā četras desmitgades, kamēr 1989.gadā nesagruva PSRS uzspiestais un uzturētais marionešu režīms.

Taču Čehoslovākijas komunistiskā režīma gals un PSRS sabrukums divus gadus vēlāk atšķirībā no vairuma citu savulaik PSRS tieši vai pastarpināti okupētajām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm nenozīmēja komunistu galu Čehijā. Pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc komunistiskā režīma krišanas 1990.gadā komunisti joprojām finišēja kā otrie, saņemot 13,6% balsu.

Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993.gadā čehu komunisti savu partijas daļu pārdēvēja par KSČM, kas turpināja baudīt vērā ņemamu vēlētāju atbalstu, un līdz pat pagājušās nedēļas nogalei komunisti vēlēšanās parasti saņēma ne mazāk kā 10% balsu.

Saskaņā ar Pjū pētniecības centra veikto aptauju vēl 2019.gadā, kad apritēja 30.gadskārta kopš komunistiskā režīma krišanas, 16% čehu izteicās, ka neatbalsta pāreju uz tirgus ekonomiku pēc 1989.gada Samta revolūcijas, bet 11% aptaujāto atzina, ka neatbalsta pāreju arī uz daudzpartiju demokrātiju.

Kamēr šī gada vēlēšanu priekšvakarā vairums aptauju liecināja, ka ČSSD, kas līdzšinējā valdošajā koalīcijā bija ANO jaunākie partneri, nespēs pārvarēt 5% barjeru, lielākā daļa aptauju veicēju prognozēja, ka KSČM, neskatoties uz popularitātes kritumu, tomēr iedabūs parlamentā dažus savus pārstāvjus, taču realitātē komunisti saņēma vēl mazāk balsu nekā sociāldemokrāti.

Komunistu sakāves cēloņi

Skaidrojot komunistu graujošo sakāvi, tiek norādīts uz dažādiem cēloņiem. Viens no tiem ir strukturālās pārmaiņas Čehijas politikā, norāda Kostelka. Kopš iepriekšējās desmitgades sākuma Čehijas politikā sāka ienākt jaunas populistiskas partijas, kas sāka strauji ieņemt tādu vecāko partiju vietu kā KSČM un ČSSD. Savukārt gados jaunākos vēlētājus sāka piesaistīt zaļie un libertāriskā Pirātu partija. Vēlētājus sāka uzrunāt arī ekstrēmistiskās partijas, piemēram, Tokijā dzimušā uzņēmēja Tomio Okamuras dibinātā galēji labējā partija "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), kam izdevies piesaistīt daļu protesta elektorāta, uz ko tradicionāli paļāvās komunisti.

"Partijas (komunistu) elektorāts pamatā bijis gados vecāki ļaudis, un tā nav spējusi pielāgoties jaunākiem vēlētājiem," sarunā ar "Euronews" atzīst Prāgas domnīcas "Starptautisko attiecību asociācija" projektu vadītājs Filips Šeboks. Patiesi, KSČM grūti atzīt par 21.gadsimta partiju. Tās oficiālajam tvitera kontam ir tikai 3237 sekotāji, bet feisbuka lapa spējusi piesaistīt aptuveni 15 000 interesentu.

2018.gadā KSČM izpelnījās daudzu savu tradicionālo vēlētāju nosodījumu, piekrītot sniegt parlamentāro atbalstu Babiša mazākuma valdībai, lai gan līdzšinējais premjers, būdams Čehijas otrs bagātākais cilvēks, tika apsūdzēts korupcijā un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izkrāpšanā.

Komunisti pēc pašu totalitārā režīma krišanas vienmēr uzstājušies kā pārliecināta antiistablišmenta partija, kas joprojām nav atmetusi noraidošo attieksmi pret kapitālismu un brīvo tirgu. Taču pēc iesaistīšanās neformālā aliansē ar miljardieri Babišu KSČM funkcionāri izpelnījušies pārmetumus par sinekūru pieņemšanu un pārlieku satuvināšanos pastāvošajai varai.

Piemēram, līdzšinējais KČSM priekšsēdētājs Filips kļuva par parlamenta apakšpalātas spīkera vietnieku, bet partijas bijusī vicepriekšsēde Miloslava Vostra - par parlamenta budžeta komitejas priekšsēdētāju. Ikviens likums, kuru Babiša valdība kopš 2018.gada izdabūjusi caur parlamentu, bijis atkarīgs no komunistu atbalsta.

Kreisi orientētās domnīcas "Masarika demokrātijas akadēmija" pētniece Daniela Vašatkova uzskata, ka tradicionālo kreiso partiju norieta cēloņi meklējami vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad uz skatuves uznāca neoliberālisma ideoloģija.

"Sociāldemokrāti un sociālisti vispār devās aprēķina laulībā ar neoliberāļiem, kurā galvenā vērība tika pievērsta ekonomiskajai izaugsmei un uzņēmējdarbības atbalsta politikai, kas reizēm tiek dēvēta par Trešo ceļu. Kopš tā laika sociālisti un sociāldemokrāti sāka zaudēt savu identitāti," intervijā Prāgas Radio izteikusies Vašatkova.

Viņa norāda, ka ekonomikas globalizācijas, tehnoloģiju attīstības un "kapitāla spiediena" rezultātā izzudušas strādnieku šķiras masas, kas tradicionāli veidojušas komunistu un sociāldemokrātu elektorātu. Izzūdot tradicionālajām šķirtnēm starp kreisajiem un labējiem, abas partijas sāka zaudēt pamatu zem kājām, atzīst Vašatkova.

Viņa pārmet čehu kreisajiem turēšanos pie "konservatīvo kreiso" idejām, nevis tuvināšanos tā dēvētajiem progresīvajiem kreisajiem Rietumos, kas izzudušo proletariātu cenšas aizstāt ar visa veida citādi "apspiestajiem" - sievietēm, imigrantiem, kā arī seksuālajām un reliģiskajām minoritātēm.

Par komunistu problēmu tiek uzskatīts arī tās līdzšinējais līderis, par kuru partijas priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Romans Rouns žēlojies, ka tas neesot piedalījies kampaņas sagatavošanas pasākumos. "Viņš (Filips), iespējams, uzskatīja, ka visu spēj paveikt viens bez treniņiem," pēc vēlēšanu rezultātu izziņošanas medijiem izteicies Rouns.

Turklāt visam iepriekš minētajam KSČM paudusi atbalstu galēji labējai SPD tās centienos organizēt referendumu par dalību ES un NATO, bet savā ārpolitikas programmā komunisti pieprasa tuvināšanos ar Krieviju un Ķīnu, tādējādi partija nonākusi vēl lielākā pretrunā ar čehu vēlētāju lielākās daļas vēlmēm. Piemēram, Pjū pētījumu centra 2019.gada aptaujā tika konstatēts, ka 57% čehu ir negatīva attieksme pret Ķīnu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.

Komunistu nākotne Čehijā

Vai tas ir komunistu gals Čehijas politikā, rādīs nākotne, tomēr "ir pamats domāt, ka partija nekad vairs neatgriezīsies parlamentā", uzskata Kostelka.

Savukārt Šeboks norāda, ka gaidāma KSČM reformēšanās, vairāk pieskaņojoties Rietumu kreisajām partijām, vai pat mēģinājumi sadarboties ar sociāldemokrātiem, kas arī pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē palikuši ārpus parlamenta. "Zināma sadarbība ar citām kreisajām partijām, iespējams, ir vienīgais ceļš, kā nākotnē izdzīvot. Taču partijai, visticamāk, nāksies atbrīvoties no komunistu emblēmas," piebilst Starptautisko attiecību asociācijas pētnieks.

Arī Vašatkova uzskata, ka komunisti parlamentā vairs neatgriezīsies. "Nedomāju, ka viņiem ir izredzes kļūt par plašākas kreiso kustības sastāvdaļu (..). Ir daudz sociāldemokrātu, progresīvo un tradicionālo kreiso vēlētāju, kas vienkārši nevēlas sadarboties ar komunistiem viņu pagātnes dēļ. Viņiem nākotni būs jāsagaida vieniem, un nedomāju, ka tā būs gaiša."

Komunistu situāciju vēl drūmāku padara gaidāmā valsts finansējuma samazināšana, jo nodokļu maksātāju naudu no valsts kases katra partija saņem atbilstoši vēlēšanās izcīnītajam balsu skaitam. Saskaņā ar laikraksta "Novinky" aplēsēm nākamajos četros gados komunistiem pienāksies aptuveni 1,9 miljoni eiro, kamēr pēc iepriekšējām vēlēšanām KSČM kasē ieplūda 5,2 miljoni.

Tiek uzskatīts, ka par nākamo partijas līderi oktobra otrajā pusē gaidāmajā KSČM ārkārtas kongresā tiks ievēlēta Eiropas Parlamenta deputāte Kateržina Konečna. "Esmu gatava ar savu komandu nekavējoties ķerties pie darba, lai gādātu, ka šie šausmīgie rezultāti kļūtu par atspēriena punktu lēcienam uz priekšu," vietējie mediji citē Konečnas teikto pēc vēlēšanu rezultātu izziņošanas. Lai gan, viņasprāt, šīs vēlēšanas vēl nav norakstījušas čehu komunistus vēstures mēslainei, atliek cerēt, ka taisnība ir ekspertiem, nevis slepkavniecisko ideologu pēctecei.

Avoti: "Euronews", "Radio Prague International", "Reuters".