Portugālē teju visi iedzīvotāji ir vakcinēti. Kāds ir viņu veiksmes stāsts?
Portugāle, kur 85% iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, bet 96% – procesu ir uzsākuši, ir viena no pasaules līderēm vakcinācijas aptveres ziņā. Taču viņu cīņa pret Covid-19 nav bijis līdzens ceļš, un pavisam noteikti – ne vienkāršs.
Portugālei cīņā ar Covid-19 nav gājis viegli. Šī gada sākumā viņu veselības sistēma bija kritiskā stāvoklī – slimnīcas bija pārpildītas, mediķiem nācās novērst uzmanību no kritiski slimiem pacientiem, atstājot ārstniecību pašu ziņā, un janvāra pēdējā nedēļā vien koronavīruss dzīvību atņēma teju 2000 iedzīvotāju.
Astoņus mēnešus vēlāk Portugāle ir viena no līderēm sabiedrības vakcinācijas aptverē pasaulē un pirmā Eiropā - 85% valsts iedzīvotāju ir jau pabeiguši vakcinācijas procesu, bet vismaz vienu poti saņēmuši ir 96%.
Latvija atpaliek teju par pusi – pie mums pret koronavīrusu pilnībā vakcinēti vien 45% iedzīvotāju, kamēr pirmo poti saņēmuši 49%.
Kā Portugālei tas izdevās?
Kā vēsta "The New York Times", vislielākos laurus plūc admirālis un izbijušais zemūdens kara flotes komandieris Henriks Guveja e Melo. Ar militāro domu gājienu un pieredzi loģistikas problēmu risināšanā valdība viņu izraudzīja kā īsto personu, kam uzticēt nacionālās Covid-19 vakcinācijas plāna darba grupas vadīšanu.
Kā stāsta pats e Melo, kurš pēc astoņu mēnešu ilga darba amatu pameta pagājušajā nedēļā, situācija patlaban valstī izkatās ļoti labi: “Mēs ticam, ka esam teju sasnieguši pūļa imunitāti.”
Pateicoties plašajai vakcinācijas aptverei, Portugālē novērots straujš diennaktī jaunatklāto Covid-19 gadījumu kritums un aizvien mazāks nāvju skaits. Piektdien valstī tika atcelta liela daļa ierobežojumu.
Iedzīvotāji kā vienota armija, kas karo ar vienu pretinieku – koronavīrusu
Tomēr Portugāles iedzīvotāji nav bijuši viennozīmīgi vakcinācijas atbalstītāji, pat ja tā varētu šķist pēc šībrīža datiem. Kad vakcīnas sākotnēji tapušas pieejamas, iedzīvotāji uz tām raudzījušies ar skepsi. Arī sazvērestības teorijas un melīga informācija par vakcīnām portugāļu valodā likusi par sevi manīt soctīklos.
Tomēr e Melo ar savu militāro pieredzi izdevās situāciju krasi mainīt. Kopš sācis vadīt vakcinācijas darba grupu, viņš publikā bijis redzams tikai savā kaujas uniformā. Vaicāts, kāda bija viņa pieeja, uzsākot jauno darbu, admirālis atzina, ka pirmais uzdevums bija pārvērst pandēmiju karā. “Es lietoju ne tikai kara valodu, bet arī militāro,” viņš sacīja.
Kā viņš pats atzina, viens no stūrakmeņiem, pārliecinot iedzīvotājus vakcinēties, bijusi atsvešināšanās no politikas.
Iecelts amatā, admirālis e Melo nekavējoties nokomplektēja 36 cilvēku komandu, kuras starpā bija matemātiķi, mediķi, analītiķi un stratēģiskie eksperti no Portguāles armijas, gaisa spēkiem un jūras flotes.
Norobežojoties no politikas
Lūgts pēc padoma citām valstīm, kas tiecas pēc plašākas sabiedrības vakcinācijas aptveres, admirālis tieši norādīja: “Viņiem vajag atrast cilvēkus, kas nav politiķi.”
Iespējams, ka Portugālei ir bijusi vēl kāda priekšrocība. Kā norādīja portugāļu antropoloģe Manuela Ivonna da Kunja, kas pēta antivakseru kustības, vakcīnu apšaubītāji un antivakseri ir mazākums Portugāles iedzīvotāju vidū, turklāt viņi nav tik skaļi kā citās valstīs.
Kamēr vakcinācijas darba grupa plānoja, kā vakcinēt iedzīvotājus droši, bet efektīvi, viņi ieviesa cilvēkos uzticību sistēmai, publiski vakcinējot karaspēku. Iedzīvotāji pārliecinājās par vakcīnas drošumu, skatoties, kā kareivji cits pēc cita saņem potes. Turkāt arī mediķi savas potes saņēma demonstratīvi, tādējādi nododot vēstījumu par vakcīnu drošumu.
Lai gan Portugāle nebija vienīgā, kas savās kampaņās izmantoja ārstus, medmāsas, policistus un karavīrus, pats e Melo uzskata, ka viņu veiksmes atslēga bija nepārtrauktība.
Tomēr vakcinācijai kļūstot pieejamai aizvien plašākai sabiedrības daļai, bija jūtama pretestība iedzīvotāju vidū. Jūlijā, kad kāda protestētāju grupa bija nobloķējusi vakcinācijas centra ieeju Lisabonā, pats Henriks Guveira e Melo devās ar viņiem izrunāties. Uzvilcis savu kaujas uniformu, viņš ieradās bez norīkotas apsardzes.
“Es izgāju cauri šim trako cilvēku pūlim,” viņš sacīja. “Viņi mani saukāja par slepkavu.”
Tomēr viņu tas nesatricināja.
“Es teicu, ka slepkava ir vīruss,” admirālis atminas. Patiesie nogalinātaji, viņš norādīja, ir tie cilvēki, kas dzīvo tā, it kā būtu 13. gadsimts, bez jebkādas saskares ar realitāti.
“Es centos komunicēt ļoti patiesā un godīgā veidā par visām viņu šaubām un problēmām,” viņš teica.
Tomēr šī pieeja ne visiem ir bijusi pa prātam.
“Mūsu kultūrā nav pieņemts apšaubīt autoritātes,” pauda klīniskā psiholoģe Laura Sančeza, kura skaļi paudusi kritiku par Portugāles militāro pieeju masu vakcinācijai.
“Veids, kā viņš sevi prezentēja - vienmēr tērpies armijas kamuflāžas kostīmā -, it kā viņam būtu jāiet karā, kopā ar valodu, kas izmantota medijos un politiķu retorikā. Tas viss ir atstājis baiļu sajūtu, kas liek mums pakļauties un neapšaubīt.”
Tomēr publiskā kampaņa ar agresīvo pieeju radīja pastāvīgu progresu.
“Sākotnēji kādi 40% sabiedrības bija šaubīgi,” stāsta admirālis. Tagad, kā viņš norāda, tikai 2,2% Portugāles iedzīvotāju, kas drīkst saņemt poti pret Covid-19, to nevēlas.
Admirālis pagājušajā nedēļā pameta vakcinācijas darba grupas vadīšanu, norādot, ka valsts ir uz pareizā ceļa. Tomēr viņš brīdināja, ka piesardzība joprojām ir būtiska, lai nodrošinātu uzvaru šajā karā.
