foto: ekrānuzņēmums no video
Irmgarda Furčnere.
Irmgarda Furčnere.
Pasaulē

Vācijā meklē bēgošo "nāves nometnes sekretāri"

Jauns.lv

Vācijā meklēšanā izsludināta 96 gadus veca nacistu koncentrācijas nometnes sekretāre Irmgarda Furčnere pēc tam, kad viņa ceturtdien neieradās tiesas sēdē.

Vācijā meklē bēgošo "nāves nometnes sekretāri"...

Sieviete tiek apsūdzēta 11,412 ieslodzīto slepkavības asistēšanā Štuthofas koncentrācijas nometnē netālu no Gdaņskas Polijā.

Tomēr ceturtdienas rītā tiesnesis paziņoja, ka Vācijas medijos par "ļaunuma sekretāri" dēvētā sieviete tiesā nav ieradusies un oficiāli ir pazudusi.

Tiesas preses pārstāvis sacīja: "Apsūdzētā ir aizbēgusi. Viņa agri no rīta atstāja mājas un taksometrā devās metro stacijas virzienā."

Irmgarda ir pirmā sieviete, kas pēdējo desmitgažu laikā tiek tiesāta par nacistu ēras noziegumiem.

Vēlāk noskaidrojies, ka sieviete tiesai iesniegusi ar roku rakstītu vēstuli, kurā norāda, ka sasistībā ar savu vecumu un fizisko stāvokli neieradīsies tiesā un lūdz advokātu viņu pārstāvēt.

foto: ekrānuzņēmums no video
Irmgarda Furčnere.
Irmgarda Furčnere.

"Es gribētu izvairīties no šiem apkaunojumiem un nepadarīt sevi par cilvēces izsmieklu." Tomēr apsūdzības nevar tikt nolasītas bez Furčneres klātbūtnes.

Štuthofas koncentrācijas nometnē, kas atradās Polijā netālu no Gdaņskas, gāja bojā aptuveni 65 tūkstoši cilvēku. Starp viņiem bija ebreji, poļu partizāni un padomju Krievijas kara ieslodzītie.

Februārī tiesa lēma, ka Furčneres fiziskais stāvoklis ir pietiekami labs, lai viņa pati varētu piedalīties tiesas sēdēs. Drīz vien ārvalstu medijos parādījās informācija, ka sieviete ir notverta.

Furčnere, kura patlaban dzīvo pansionātā Hamburgā, pirms 75 gadiem 18 līdz 19 gadu vecumā strādāja par Štuthofas koncentrācijas nometnes komandiera sekretāri.

Prokurori uzskata, ka viņa bijusi daļa no aparāta, kas palīdzēja nacistu koncentrācijas nometnei darboties. Iepriekš intervijā viņa apgalvoja, ka nekad nav spērusi kāju pašā nometnē un uzstāja, ka par noziegumiem uzzinājusi vien pēc kara.

Viņas priekšniekam, nacistu oficierim Polam Verneram Hopam 1957. gadā tika piespriesti septiņi gadi cietumā Vācijā. Viņš nomira 1974. gadā.

Pirms aptuveni 70 gadiem veiktās izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina, ka sieviete apzinājusies pie kāda cilvēka strādā, taču pati viņa apgalvo, ka neko nav zinājusi par gāzes kamerām.

Tāpat viņa sacīja, ka neko nav zinājusi par cilvēku nogalināšanu. Viņa domājusi, ka cilvēki tiek sodīti par īpašiem noziegumiem, taču nav zinājusi, ka nometnē notiek sistemātisks genocīds, kāds tas patiesībā bija.

Štuthofas koncentrācijas nometnē tika nogalināti vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku. Ieslodzītajiem tika izdarīti nāvējoši dūrieni ar degvielu tieši sirdī. Citi tika nomērdēti badā vai salā izdzīti kaili uz ielas, kur nomira no aukstuma. Vēl daļu ievietoja gāzes kamerās.