Grenlandes pētnieku grupa nejauši atklāj vistālāko salu ziemeļos
Jaunās zemes atklājums noticis nejauši, kad pētnieku grupa apmeklēja teritoriju, lai vāktu paraugus.
Šo 30 metrus plato zemes pleķīti iepriekš bija ieskāvuši Grenlandes krasta ledāji. Pētnieku grupa uzskata, ka tās parādīšanās nav saistāma ar globālo sasilšanu un ledāju kušanu, bet gan to konstanto pārvietošanos.
Sākotnēji pētnieku grupa domāja, ka tā ir nonākusi uz Odākas – 15x18 metrus lielas saliņas, kuru 1978. gadā atklāja kāda dāņu pētnieku grupa. Tikai vēlāk, kad tika pārbaudīta precīza Odākas atrašanās vieta, pētnieki saprata, ka viņi ir atklājuši pavisam jaunu salu 780 metrus uz ziemeļrietumiem.
Šī mazā sala paceļas aptuveni 3 metrus virs jūras līmeņa un tās zeme sastāv no dubļiem, kā arī no augsnes un iežiem, ko tur atstājuši kustīgie ledāji.
Lai jaunatklāto zemes gabalu klasificētu kā salu, tai ir jāpaliek virs jūras līmeņa augsta paisuma apstākļos.
Dānijas Nacionālā kosmosa institūta ģeodinamikas profesors Renē Forsbergs, kurš bija viens no pētniekiem, kuri atklāja Odākas salu, uzskata, ka zeme ir klasificējama kā vistālākā sauszemes teritorija ziemeļos. “Tomēr nav ieteicams mainīt Dānijas teritorijas robežu uz ziemeļiem no Grenlandes, jo šīs mazās saliņas nāk un iet,” sacīja Forsbergs portālam “The Guardian”.
Pētnieku komanda ieteikusi šo salu nosaukt par “Qeqertaq Avannarleq", kas grenlandiešu valodā nozīmē “vistālākā ziemeļu sala”.
