"Osīšu" faktors Vācijas politikā

Vēl jūnija sākumā notikušo Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanu priekšvakarā Vandervics, atbildot uz jautājumu, kāpēc eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bauda tik lielu "osīšu" atbalstu, to mēģināja skaidrot ar savulaik komunistu jūgā pabijušās valsts daļas totalitāro pagātni, paužot pārliecību, ka tikai neliela daļa šo vēlētāju ir "potenciāli atgūstama" tādām tradicionālajām partijām kā paša pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU).

"Mums darīšana ar ļaudīm, kurus tik lielā mērā socializējusi diktatūra, ka pat pēc 30 gadiem tie nav sasnieguši demokrātiju," intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" tad izteicās Vandervics, izsaucot tūlītēju sašutuma vētru Austrumvācijā, kur daudzi viņa izteikumus atzina par paternālistiskiem un balstītiem nezināšanā, lai gan vaininieks pats dzimis Kemnicā, kas tolaik bija spiesta nest Kārļa Marksa vārdu. Īpašā pilnvarotā vārdi tika uztverti kā kārtējais apliecinājums tam, ka "osīši" kā vēlētāji tiek noniecināti un ka federālā valdība, kā arī "vesīši" kopumā savus līdzpilsoņus austrumos nenovērtē un nesaprot.

Tam sekojošais skandāls izgaismoja to, kāda pārspīlēta un bieži kaitinoša loma ir valsts austrumdaļai Vācijas kopējā politiskajā diskursā. Lai gan kopš Berlīnes mūra krišanas un Vācijas apvienošanās jau pagājušas vairāk nekā trīs desmitgades, piecas austrumu federālās zemes, kuras joprojām bieži tiek dēvētas par "jaunajām zemēm", - Brandenburga, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Saksija, Saksija-Anhalte un Tīringene - joprojām balso stipri atšķirīgi no valsts rietumdaļas, un tas var ietekmēt rudenī gaidāmo Bundestāga vēlēšanu iznākumu.

"Osīšu" elektorālās īpatnības

Šīm balsošanas atšķirībām īpaša uzmanība pievērsta pēdējo gadu laikā, kopš 2014.gadā strauji izauga pret islāmu vērstā pilsoniskās sabiedrības kustība PEGIDA, kuras mājvieta ir Saksijā, un kopš 2017.gadā austrumvāciešu balsis palīdzēja AfD pirmo reizi iekļūt Bundestāgā. Tāpēc tagad Austrumvācija bieži tiek uzlūkota kā Federatīvās Republikas "elektorālā melnā avs".

1989.gadā austrumvācieši izgāja ielās "par brīvām vēlēšanām, par runas brīvību, par ceļošanas brīvību (..). Citiem vārdiem, ļaudis [Austrumvācijā] cīnījās par savām tiesībām uz demokrātiju," norāda laikraksta "Süddeutsche Zeitung" Berlīnes biroja vadītāja vietniece Kerstīna Gamelīna. "Taču, kad mūris bija kritis, tika pārnestas visas Rietumvācijas struktūras, un pēkšņi austrumvācieši bija zaudētāji."

"Tas bija īpaši paradoksāli, jo viņi patiesībā bija tik drosmīgi, sagraujot mūri," piebilst Gamelīna, kuras spalvai pieder drīzumā iznākošā grāmata par Austrumvācijas lomu valsts politikā. "Taču, no otras puses, viņi vienmēr tiek attēloti kā zaudētāji."

Kamēr Rietumvācijā AfD nākas ļoti piepūlēties, lai pārliecinātu vēlētājus, austrumos partija kļuvusi par vērā ņemamu spēku. Visu piecu austrumu federālo zemju landtāgos eiroskeptiķiem ir otra lielākā pārstāvniecība, un dažviet par AfD balso pat ceturtdaļa vēlētāju. Turklāt pastāv tendence, ka partijas līderi Austrumvācijā, piemēram, Bjerns Heke Tīringenē un bijušais Brandenburgas nodaļas vadītājs Andreass Kalbics ir daudz radikālāki nekā viņu kolēģi rietumos.

Turpretī zaļie, kas aptaujās visas valsts mērogā tagad pastāvīgi ierindojas otrajā vietā un pēc Bundestāga vēlēšanām, domājams, būs viena no partijām jaunajā valdošajā koalīcijā, Austrumvācijā gūst relatīvi mazu atbalstu, saskaroties ar lielām grūtībām uzrunāt vēlētājus ārpus nedaudzām kreisi noskaņotām lielajām pilsētām.

Austrumos ievērojami stiprākas pozīcijas ir arī kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke" ("Kresie"), kas savulaik izveidojās, apvienojoties kādreizējās Austrumvācijas komunistiem, Rietumvācijas kreisajiem radikāļiem un populistiski noskaņotajiem pārbēdzējiem no sociāldemokrātu (SPD) rindām. Tiesa gan, pateicoties AfD izaugsmei, "Die Linke" pēdējo gadu laikā lielā mērā zaudējusi pievilcību arī "osīšu" acīs.

Saskaņā ar aptauju, ko jūnijā veicis Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūts "Forsa", Rietumvācijā par zaļajiem gatavi balsot 26% aptaujāto, kamēr valsts austrumos vides aizstāvji var cerēt tikai uz 12% balsu. Tikmēr AfD Austrumvācijā ir otra spēcīgākā partija, baudot 21% respondenta atbalstu, kamēr rietumos par eiroskeptiķiem gatavi balsot tikai septiņi procenti. Vienīgā partija, kas bauda vienlīdz lielu atbalstu gan rietumos, gan austrumos, ir CDU, kur par konservatīvajiem grasās balsot attiecīgi 25 un 23% aptaujāto. "Pat 30 gadus pēc atkalapvienošanās joprojām pastāv atšķirības," atzīst "Forsa" galvenais analītiķis Pēters Matušeks. "Joprojām pastāv divi dažādi elektorāti."

Šīs vēlētāju uzvedības atšķirības, kuras, iespējams, vēl nedaudz saasinājusi Covid-19 pandēmija, izgaismoja arī trīs šogad notikušās zemju landtāgu vēlēšanas. Marta vidū notika vēlēšanas divās zemēs Vācijas rietumos - Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā. Kamēr AfD abās cieta smagus zaudējumus, zaļie savas pozīcijas nostiprināja.

Reinzemē-Pfalcā AfD salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2016.gadā zaudēja 4,3 procentpunktus, iegūstot tikai 8,3% balsu. Tikmēr atbalsts zaļajiem bija pieaudzis par četriem procentpunktiem, sasniedzot 9,3%. Savukārt Bādenē-Virtembergā, kur zaļie vadījuši reģionālo valdību kopš 2011.gada, viņi izcīnīja 32,6% balsu, par 2,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Turpretī eiroskeptiķi zaudēja gandrīz trešdaļu no saviem vēlētājiem, AfD balsu skaitam sarūkot no 15,1% līdz 9,7%.

Tikmēr Saksijā-Anhaltē, kur vēlēšanas notika 6.jūnijā, par AfD balsoja 20,8% vēlētāju. Lai gan tas ir nedaudz mazāk kā 2016.gadā, tas joprojām ir divtik nekā atbalsts, ko partija bauda visas Vācijas mērogā.

Revolūcija turpinās

Kamēr Vandervics austrumvāciešu politisko noskaņojumu saista ar pieredzi, ko vēlētāji guvuši uzspiestā komunistiskā marionešu režīma laikā, Berlīnē strādājošā neatkarīgā žurnāliste Emīlija Šulteisa atzīst, ka vairums cilvēku, ar kuriem viņa runājusi, šīs atšķirības uzskata par sekām notikumiem, kas sekojuši mūra krišanai.

"AfD panākumi "jaunajās zemēs", kas ir augstāki nekā vidējie, gandrīz pilnībā izskaidrojami ar pieredzi, ko cilvēki guvuši pēc 1990.gada, nevis ar viņu šķietamo, uz pakļāvību un vadoni orientēto habitu (socializācijas gaitā apgūto uzvedību)," grāmatā "Kas mēs esam: Pieredze, esot austrumvācietim" (Wer wir sind: Die Erfahrung, ostdeutsch zu sein) raksta sociologs Volfgangs Englers.

Austrumvāciešiem ir daudz iemeslu būt neapmierinātiem. Kādreizējā Austrumvācija joprojām atpaliek no Rietumiem ekonomiskajā ziņa, un "osīšiem" algas ir ievērojami zemākas, bet bezdarbs - jūtami augstāks. Lielākā daļa uzņēmumu pieder vai nu "vesīšiem", vai ārzemniekiem, bet liela daļa no ražošanas kopš Berlīnes mūra krišanas ir pārcelta citviet. Tajā pašā laikā "osīši" joprojām ir vāji pārstāvēti gandrīz visās sabiedriskās dzīves jomās, sākot ar uzņēmumu valdēm un medijiem un beidzot ar augstākajiem politiskajiem amatiem.

Tam jāpievieno vēl 2015.gada migrācijas krīze. Lai gan Austrumvācijā tika nometināta tikai neliela daļa no patvēruma meklētājiem, "pastāvēja liels satraukums, ka viņi ieradīsies un ļaudis atkal zaudēs savu iztiku, ko tiem bija izdevies atgūt, un tāpēc daudzi no tiem balsoja par AfD, kas solīja, ka neļaus tam notikt", osīšu noskaņojumus skaidro Gamelīna.

AfD pastāvīgi izmanto šo austrumvāciešu aizvainojumu, un īpašo "osīšu" identitāti partija padarījusi par pastāvīgu sastāvdaļu savā vēstījumā šī reģiona vēlētājiem. 2019.gadā, kad reģionālās vēlēšanas notika trijās no Austrumvācijas zemēm, AfD kandidāti startēja ar saukli "Vollende die Wende", ko, ņemot vērā vārda "Wende" (pārmaiņas, pavērsiens) metaforisko lietojumu mūsdienu vācu valodā, nosacīti var tulkot kā "Pabeigsim revolūciju!". Partijas plakātus rotāja arī kādreizējās 1989.gada antikomunistiskās revolūcijas sauklis "Wir sind das Volk" ("Mēs esam tauta").

Arī šī pavasara kampaņas laikā Desavā-Roslavā bija vērojama šī stratēģija. Uzrunājot aptuveni simtu savu atbalstītāju, kas pārsvarā bez aizsargmaskām bija pulcējušies pilsētas galvenajā laukumā, AfD pārstāvji sevi pasniedza kā vienīgos individuālo brīvību aizstāvjus un 1989.gada antikomunistisko protestu mantiniekus.

"Jūs visi palīdzat rakstīt vēsturi," uzrunājot pūli, norādīja AfD Bundestāga deputāts Andreass Mroseks. "Kādreiz jūs varēsiet sacīt saviem bērniem un mazbērniem"Es palīdzēju iesākt patiesas politiskās pārmaiņas"." Savukārt Martins Reiherts, vēl viens eiroskeptiķu pārstāvis Bundestāgā, norādīja uz "politisko zemestrīci" 2016.gadā, kad partija pirmo reizi iekļuva Saksijas-Anhaltes landtāgā. "Šie rezultāti daudziem ļaudīm Vācijā deva drosmi un jaunu spēku," uzsvēra Reiherts, piebilstot, ka šī gada vēlēšanās jautājums "ir ne vairāk un ne mazāk kā mūsu pilsonisko brīvību glābšana un tādas demokrātijas saglabāšana Vācijā, kādu to esam iepazinuši pēdējās desmitgadēs."

Antje Hermenava, kas 2015.gadā pameta zaļo rindas, ir pārliecināta, ka austrumvāciešu īpašo vēlēšanu uzvedību nav grūti izskaidrot: "Tas ir ļoti vienkārši - Austrumvācija uz realitāti raugās ar skaidru skatienu, kamēr rietumi sapņo." Savā grāmatā "Skats no Eiropas centra: Kādu pasauli redz Saksija" ("Ansichten aus der Mitte Europas: Wie Sachsen die Welt sehen") Hermenava norāda, ka Austrumvācija joprojām lielākā mērā ir Austrumeiropa, nevis Rietumeiropas daļa un ka šis apstāklis arī nosaka "osīšu" attieksmi pret politiku. Austrumvācieši pēc Berlīnes mūra krišanas izgājuši caur smagu pārejas periodu, un viņiem pamatā rūp pašu izkarotās iztikas saglabāšana. Vienlaikus viņi saglabājuši arī skepsi pret tiem, kas atrodas pie varas un pret medijiem.

Labākais pierādījums, ka Vandervica apgalvojumi par autoritāro pieredzi ir nepamatoti, ir tas, ka atbalsts AfD ir spēcīgs visās vecuma grupās, tostarp starp jauniešiem, kas nebija pat dzimuši, kad sabruka komunistiskais Austrumvācijas režīms, uzskata Hermenava. Saksijas-Anhaltes vēlēšanās vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem par AfD balsoja 17%, tikai nedaudz mazāk kā par CDU, kamēr vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem eiroskeptiķi izrādījās pati populārākā partija un par to balsoja 28%. "Nevar vienīgi apgalvot, ka tie ir gados vecie ļaudis, kas nav pilnībā pieņēmuši demokrātiju. Tās ir muļķības," uzsver kādreizējā antikomunistiskās kustības aktīviste. "Jaunieši, kas nekad nav dzīvojuši [komunistiskajā Austrumvācijā] un nav tur audzināti, arī balso par AfD."

Turklāt vēlētājiem Austrumvācijā nepiemīt ilglaicīga lojalitāte kādai no partijām. "Te nav uzticamu veco partijnieku. Ļaudis maina partijas, kad vien tas šķiet nepieciešami," norāda Hermenava. "Daudzi vēlētāji sevi uzskata par patērētājiem. Viņi balso taktiski, lai atbalstītu vai novērstu noteiktas politiskas pārmaiņas."

Vai Vācijas nākotne ir "osīšu" rokās?

Tuvojoties septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām, austrumvāciešu loma Vācijas politiskās nākotnes noteikšanā atkal atgriezusies mediju uzmanības lokā. Lai gan valsts austrumdaļā mīt tikai 12,5 miljoni no 83,2 miljonus lielā Vācijas iedzīvotāju kopskaita, "osīšiem" ir gan tieši, gan netieši nesamērīgi liela loma politiskajā diskursā.

Ņemot vērā to, ka šoreiz cīņa par to, kura no iespējamajām koalīcijām spēs nodrošināt valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu, būs īpaši sīva, daži procentpunkti kādai no partijām var izrādīties izšķiroši. Turklāt "osīšu" ietekme neizpaužas tikai pie balsošanas urnām. Pērn neformālas sadarbības mēģinājums ar vietējo AfD nodaļu Tīringenē galu galā noveda pie Merkeles pašas izraudzītās pēcteces atkāpšanās no CDU priekšsēža amata.

"Absolūto skaitļu ziņā varētu teikt, ka austrumos ir mazāk vēlētāju nekā Ziemeļreinā-Vestfālenē, un tāpēc viņiem nav reālas ietekmes," atzīst Gamelīna. "Taču neuzskatu, ka tas būtu pārliecinoši. Šajās vēlēšanās, ja elektorālais izkārtojums izrādīsies saspringts, mazākuma balsošanas grupas var būt izšķirošs faktors."

Avoti: "Foreign Policy", "The Local", DPA, "Deutsche Welle".