Lietuva būvēs žogu uz robežas ar Baltkrieviju; plānots integrēt arī dzeloņstiepļu nožogojumu
Lietuva būvēs žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu no šīs valsts, piektdien paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Viņa norādīja, ka plānotajā žogā tiks integrēts dzeloņstiepļu nožogojums, kura būvniecība sākās piektdien.
"No šodienas sākta dzeloņstiepļu barjeras būvēšana, to iecerēts uzstādīt 550 kilometru garumā. Nolemts arī sākt celt žogu uz robežas ar Baltkrieviju. Mēs redzam, ka varam to izdarīt diezgan ātri, tāds žogs maksās apmēram 41 miljonu eiro," žurnālistiem sacīja Bilotaite.
"Viss izskatīsies tā: uzstādām dzeloņstiepļu barjeru un paralēli būvējam žogu. (..) Tā būs divkāršā aizsardzība," norādīja ministre.
Savukārt Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta priekšnieks Rustams Ļubajevs žurnālistiem teica, ka dzeloņstiepļu nožogojums varētu tikt pabeigts dažu mēnešu laikā.
Lietuvas un Baltkrievijas robežas kopgarums ir 678,8 kilometri.
Jau vēstīts, ka par to, ka Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju sāk būvet dzeloņstiepļu žogu, ceturtdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Viņš norādīja, ka šis bīstamais šķērslis būs "apturošs līdzeklis", un, ja migranti to mēģinās pārvarēt, tas tiks konstatēts ar tehniskajiem līdzekļiem, un uz attiecīgo vietu varēs doties robežsargi.
Lietuvas amatpersonām ir aizdomas, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, reaģējot uz jaunajām Eiropas Savienības sankcijām, pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Baltkrievija vairs neaizsargās Eiropu no nelegālajiem imigrantiem.
To viņš atkārtoja arī valdības sēdē otrdien. "Mēs nevienu neapstādināsim," sacīja Lukašenko.
Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība 2.jūlijā nolēma izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju. Kā norādīja iekšlietu ministre Agne Bilotaite, kas iecelta par ārkārtējās situācijas operāciju vadītāju, tāds lēmums pieņemts ne tādēļ, ka būtu pieaudzis draudu līmenis, bet gan tāpēc, lai varētu vieglāk pieņemt lēmumus attiecībā uz loģistiku, finansējumu un citiem jautājumiem.
