Indijā izsludināta "melnās sēnītes" epidēmija

Ārsti uzskata, ka slimības izplatīšanos ir veicinājis Covid-19 vīruss un tam izmantotie ārstēšanas paņēmieni. Pirms otrā koronavīrusa uzliesmojuma mukormikoze bija reti sastopama infekcija. 

Cīņai ar "melno sēnīti" tiek veiktas sarežģītas operācijas, un ir nepieciešami reti pieejami medikamenti, kas līdz šim tika ražoti mazos daudzumos.

"Melnā sēnīte" ir daudz nāvējošāka nekā Covid-19, nogalinot aptuveni pusi no saslimušajiem. Tā veidojas no mitras vides un pelējumiem, kas veidojas mājās vai slimnīcās. 

Ārsti uzskata, ka pārpildītās slimnīcas Indijā un medicīniskā skābekļa trūkums veidojis sēnītei labēlīgu vidi. Tā nokļūst slimnieka organismā caur elpceļiem, sliktākajos gadījumos skarot seju un smadzenes. 

Ar nepietiekošu medicīniskā skābekļa daudzumu Covid-19 pacientiem, ārsti izmanto steroīdus, kas ir standarta koronavīrusa medikaments. Šie steroīdi var samazināt plaušu iekaisumu, ļaujot pacientam vieglāk elpot. 

Steroīdi, kas izrakstīti Covid-19 pacientiem lielos daudzumos, ir novājinājuši pacientu imūnsistēmas, radot labvēlīgu vidi sēnīšu sporām. 

Steroīdi, iespējams, ir arī palielinājuši cukura līmeņus pacientu asinīs, tādējādi padarot diabēta slimniekus vēl uzņēmīgākus pret mukormikozi. Turklāt tie palielina asins trombu risku, novājinot audus, kas ir labvēlīgi sēnītei. 

Medicīnas sistēmas pārslogojuma dēļ ārstiem nereti nav iespējas uzzināt, vai pacientiem ir saslimšana ar diabētu vai citi riska faktori, pirms Covid-19 ārstēšanai tiek izmantoti steroīdi. 

Pirms koronavīrusa pandēmijas Indijā tika reģistrēti aptuveni 50 mukormikozes gadījumu gadā, savukārt Eiropā un ASV tika reģistrēts aptuveni viens gadījums reizi divos gados. Slimības biežums Indijā tiek skaidrots ar vides īpatnībām un diabēta slimnieku daudzumu.