Lukašenko režīms ar Maskavas patriarha svētību grauj Baltkrievijas pareizticīgo Baznīcu
“Veselības stāvokļa dēļ” no amata atlaists Baltkrievijas pareizticīgās Baznīcas Grodņas un Volkovisas arhibīskaps Artēmijs, kurš praktiski bija vienīgā valsts līmeņa autoritāte, kura nebija ne zaudējusi amatu, ne emigrējusi un turpināja asi nosodīt Aleksandra Lukašenko režīmu. Baltkrievijas diktators jau kopš pagājušā gada augusta nogales mērķtiecīgi ar Maskavas patriarha Kirila, kurš ir Baltkrievijas pareizticīgās Baznīcas augstākais garīgais vadītājs, svētību atbrīvojas no baltkrievu garīdzniekiem, kuri ne tikai pauž neuzticību Lukašenko, bet to arī nosoda.
69 gadus vecais Artēmijs (laicīgajā vārdā – Aleksandrs Kišenko) nebaidās savos sprediķos un uzrunās tautiešiem asi nosodīt Lukašenko režīmu un izteikt atbalstu tā upuriem jau kopš pagājušā gada augusta - Lukašenko “uzvaras” prezidenta vēlēšanās un spēku struktūru asiņaino izrēķināšanos pret protestētājiem sākuma. Jauns.lv rakstīja, ka jau pērn augusta beigās/septembra sākumā Grodņas arhibīskaps Artēmijs Lukašenko režīma meļus aicināja krist ceļos un lūgt piedošanu baltkrievu tautai.
Lukašenko sargi - no ķēdes norāvušies bezprāši
Arhibīskaps Artēmijs vērsās ar uzsaukumu pie ticīgajiem, kurā teikts: „Mēs piedzīvojam ļoti grūtu periodu, ko aptumšo vardarbības laikā izlietās asinis. Nedrīkst spēlēties ar Taisnību, to izkropļojot politisko mērķu labad.” Viņš uzsver, ka baznīcai nav jānodarbojas ar politiku, bet laikā, kad notiek nelikumības un cilvēki pārvēršas par zvēriem, tas gan ir jādara. Viņš sprediķos un uzrunās vēršas pie spēka struktūrām: „Apstājieties! Jūs rīkojieties pretrunā Evaņģēlijam! Jūs pacēlāt roku pret Kristu, un jums nebūs piedošanas! Jūs neuzvarēsiet!”.
Grodņas nu jau bijušā arhibīskapa Artēmija sprediķis: „Jums nebūs piedošanas!”:
Savukārt Grodņas skolotājus, kuri bija Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņu komisiju sastāvā un parakstīja viltotos protokolus, viņš mudināja: „Jums jāstāv uz ceļiem – par visām šīm falsifikācijām un meliem.” Viņš skolotājus nosodījis arī par to, ka viņi, pakļaujoties bezdievīgajai Lukašenko ideoloģijai, izaudzinājuši režīma spēka struktūru darbiniekus: „Jūsu audzēkņi tagad ir kā no ķēdes norāvušies! Viņi alkst asiņu. Viņi krituši bezprātā.” Vienlaikus Grodņas arhibīskaps pateicies visiem protestētājiem, kuri nepielieto vardarbību.
Savukārt Grodņas eparhijas garīdznieku koris izpelnījies baltkrievu patriotu atbalstu, izpildot baltkrievu nacionālo himnu „Magnuti Boža” ((„Lūgšana”). Šī reliģiskā himna tapusi 1943. gadā, un latvieši to var salīdzināt ar Lūcijas Garūtas kantāti „Dievs, Tava zeme deg”. Arī baltkrievu „Lūgšanā”, ko sacerējusi baltkrievu dzejniece Natālija Arseņjeva, vēršas pie Dieva, lai tas baltkrievu zemi pasargā no kara posta. Dziesma ar šiem vārdiem kļuvusi par neoficiālo baltkrievu emigrācijas himnu, bet tēvzemē Lukašenko atbalstītāji to nosaukuši par “fašistu himnu”, jo tā sacerēta nacistu okupācijas laikā un it kā slavinot tā ideoloģiju.
Baltkrievu tautas himna "Magnuti Boža" (izpilda Grodņas garīdzniecības koris):
Vēl arhibīskaps Artēmijs “Lukašenko ticīgo” nosodījumu izpelnījies ar to, ka “īstenos pareizticīgos” apvainojis, noturot kopīgas lūgšanas un dievkalpojumus kopā ar katoļiem un protestantiem, bet krievu valodu rituālos mudina aizstāt ar baltkrievu valodu, kas arī Grodņas eparhijā aizvien biežāk notiek.
Baltkrievijas Baznīcas sirdsapziņas “sasirgšana”
Tagad Maskavas patriarhāta preses centrs ziņo, ka pagājušajā nedēļā Pareizticīgās Baznīcas sinode apmierinājusi tai pakļautās Baltkrievijas sinodes lēmumu no amata atbrīvot Grodņas Volkovisas arhibīskapu Artēmiju “veselības apsvērumu dēļ” un viņa vietā iecelt līdzšinējo Sluckas arhibīskapu Antoniju.
Lai arī arhibīskaps Artēmijs nevar lepoties ar izcilu veselību, tiek uzskatīts, ka “veselības stāvoklis” ir tikai formālais iemesls, ar kuru Lukašenko režīmam pakļāvīgā pareizticīgā Baznīca atbrīvojusies no garīgā līdera, kura viedokli uzklausa ne tikai kristieši vien.
Daudzi neatkarīgie teologi un politologi visā pasaulē arhibīskapu Artēmiju nosaukuši par “Baltkrievijas Baznīcas sirdsapziņu”, kuru vēlas redzēt kā “jaunās Baltkrievijas” Baznīcas vadītāju.
Savukārt “Lukašenko ticīgie” tagad Maskavas patriarhāta lēmumu par arhibīskapa Artēmija izdzīšanu no Baznīcas dēvē par sapratīgu lēmumu un aicina pret viņu vērsties vēl striktāk, un garīdznieku ekskomunicēt jeb izslēgt no Baznīcas.
Baltkrievi sociālajos tīklos aizstāv arhibīskapu Artēmiju un izvirza viņa kandidatūru "jaunās Baltkrievijas" Baznīcas vadītāja amatam:
Tas viss ar laiku var radīt šķelšanos baltkrievu pareizticīgo starpā un valstī radīt divas pareizticīgās Baznīcas, kā tas jau ir kaimiņvalstī Ukrainā, kur viena no tām pakļauta Maskavas, bet otra - Konstantinopoles patriarham. Tas gan, pēc visa spriežot, Lukašenko režīma apstākļos nevar notikt. Tomēr jau tagad arhibīskapam Artēmijam uzticīgie garīdznieki izrāda nepakļaušanos savai garīgajai vadībai un dievkalpojumos rituāllūgšanās Artēmiju joprojām dēvē par īsteno Grodņas arhibīskapu.
Maskavas patriarhāta kauns un negods
Petīciju interneta platformā change.org jau ievietotas divas petīcijas, kuras aicināti parakstīt Baltkrievijas pareizticīgie. Zem tām savus autogrāfus uzlikuši jau vairāki tūkstoši baltkrievu. Abās pieprasīts nekavējoši atjaunot atlaisto Grodņas arhibīskapu amatā.
Katoļu baznīca aizstāv Grodņas pareizticīgo arhibīskapu Artēmiju:
Vienā no petīcijām teikts: “Cik mums zināms, arhibīskaps Artēmijs neprasīja pensiju un veica lielisku darbu, vadot viņam uzticēto bīskapiju. Grodņas bīskapija ir augsti profesionāla darba piemērs daudzās jomās - izglītības, vides, misionāru, jaunatnes, sociālās, baznīcas celtniecības, kultūras un citās.” Savukārt otrā petīcijas Pareizticīgās Baznīcas lēmums par Grodņas arhibīskapa atlaišanu no amata nodēvēts par “grēku un kaunu” un uzsvērts, ka oficiālā Baltkrievijas pareizticīgo Baznīca nav “aizstāvējusi netaisnīgi ieslodzītos, izvarotos, vajātos un spīdzinātos".
Savukārt Artēmija vietā stājušamies Sluckas arhibīskaps Antonijs varētu būt sava veida “kompromisa figūra”, jo 41 gadu vecais garīdznieks pēc Minskas garīgās akadēmijas absolvēšanas izglītību turpinājis Maskavas patriarhāta neieredzētā Konstantinopoles pareizticīgo teoloģijas institūtā Šveicē.
Režīmam nepakļāvīgie baltkrievu pareizticīgo garīdznieki aizlūgšanās par savu vadītāju joprojām uzskata arhibīskapu Artēmiju:
Viņš arī nekad īpaši nav izteicies par politiku, un ne atbalstījis, ne nosodījis Lukašenko režīmu. Tā kā arhibīskaps Antonijs varētu būt pieņemama figūra Lukašenko režīmam, jo viņš sludinās tikai “pliku” Dieva Vārdu to nesaistot ar politiskām konsekvencēm.
Tomēr ik pa brīdim arhibīskaps Antonijs pamanās paslavēt Lukašenko režīmu. Piemēram, 2017. gadā, atklājot jauno dievnamu Minskas apgabala Soļigorskas pilsētā, viņš teica: “Tagad mēs piedzīvojam labvēlīgu laiku: mums ir iespēja brīvi veikt savu misiju, sludināt Dieva Vārdu un celt tempļus.”
Lukašenko jau kopš “uzvaras” vēlēšanās veicis baznīcu, tostarp
Baltkrievijas Pareizticīgās Baznīcas tīrīšanas no režīmam nepaklausīgiem garīdzniekiem. Tās sākās jau pagājušā gada augustā, kad no tās vadības tika atbrīvots metropolīts Pāvels.
Zīmīgi, ka Pāvels „pēc paša vēlēšanās” atvaļinājās pēkšņi, pāris dienas pēc Lukašenko telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Tiek izteiktas aizdomas, ka valstu galvas uz Pāvelu un Krievu pareizticīgās Baznīcas patriarhu Kirilu izdarījušas spiedienu, lai Lukašenko režīmam neērtais baznīcas galva būtu spiests pamest Baltkrieviju. Baznīcas oficiālajos paziņojumos gan nekas nav minēts, kāpēc tā noticis.
Krievijas pareizticīgā Baznīca vien paziņojusi, ka „Svētā sinode apmierinājusi metropolīta Pāvela lūgumu viņu atbrīvot no Baltkrievijas metropolīta amata”. Skaidrs vienīgi tas, ka šis 67 gadus vecā garīdznieka solis nebija saistīts ne ar metropolīta veselības stāvokli, ne pensionēšanās vecuma iestāšanos, ne reliģiskās pārliecības maiņu, ne kādām kriminālām darbībām. Tūlīt pēc atlūguma apmierināšanas viņš tika iecelts par Kubaņas eparhijas Krievijā metropolītu no Covid-19 mirušā Kubaņas eparhijas vadītāja metropolīta Izidora vietā. Līdz ar to runām, ka Baltkrievijas baznīcas galvas izraidīšanai no valsts varētu būt politisks iemesls, ir pamats.
Jāteic, metropolīts Pāvels Baltkrievijas baznīcā bija kā tilts starp valdošo režīmu un protestētājiem. Metropolīts protestu laikā gan nebija nosodījis Lukašenko režīmu, bet tai pašā laikā arī nenosodīja savus padotos, vērsās pret Lukašenko un pat slimnīcā apmeklēja režīma spēka struktūru piekautos un viņiem izteica uzmundrinājuma vārdus. Ja Lukašenko nebūtu jau no sākta gala rīkojis pareizticīgās Baznīcas tīrīšanu, tās dievnami varēja kļūt par vieniem no antilukašenko protestu centriem.
Pērn Baltkrievijas metropolīta amatā stājās Barisavas (Borisovas) arhibīskaps Benjamiņš, kurš ārpus Baltkrievijas ir mazpazīstams garīdznieks, savukārt savā dzimtenē pēdējā laikā izcēlies kā viens no retajiem toreizējās Baltkrievijas Baznīcas hierarhijas pārstāvjiem, kurš iestājās pret „masu nekārtībām” un par „stabilitātes saglabāšanu”.
